"Limuzīns" tas nav! Režisors Jānis Streičs atklāj, kuru uzskata par savu labāko filmu

"Grūti pateikt. Jo katrā redzu kļūdas - neviena nav pilnīga!" saka Streičs, tomēr atklāj, ka tā varētu būt 1978. gada "Teātris". "Man bija svarīgi filmēt tā, it kā es pie reizes būtu arī skatītājs."

"Prozaiķe Inga Ābele ir teikusi, ka viņa raksta tā, it kā stāstītu kādam. Arī es ar savām filmām centos stāstīt... Ja izdevies rast saprašanos ar skatītāju, tad esmu gandarīts.

Runājot par "Limuzīnu" - ir bijuši vairāki aizkustinoši mirkļi, un tos uzskatu par lielu dzīves balvu.

Kādā TV konkursā ģimenei uzdeva jautājumu: kuru Blaumaņa darbu katru gadu Jāņos rāda televīzijā? Un viņi atbildēja: "Limuzīnu Jāņu nakts krāsā". Vai tā nav lielākā atzinība? (Smejamies.) Arī pieminētajā konferencē Aglonā mani negaidot apbalvoja mūsu Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis, atklādams, ka, meklējot latvisku dialogu, kuru varētu tulkot vairākās valodās, viņi esot izvēlējušies ainu ar Dagnijas un Ērika sarunu pie kūts, kur Ēriks paziņo, ka "mūs nekas vairs garīgi nesaista"... Tā ir liela atzinība. Vēl viena liela atzinība ir tā, ka tautā klīst vairāki, dažādu kompāniju pašu safilmēti "Limuzīna" varianti.

Par šo filmu esmu pateicīgs liktenim. Ja es nebūtu ieraudzījis Māras Svīres burvīgo stāstu, nebūtu šīs filmas..." teic Streičs. 

Pilnu interviju ar Jāni Streiču lasi žurnāla "Ieva" 14. jūnija numurā!