"Nespēja ir nožēlojama un diskreditē valsts varu." Levita pēdējā parlamenta uzrunā Valsts prezidenta amatā

Savas uzrunas pirmajā daļā valsts pirmā persona pievērsās drošības jautājumiem un Latvijas mājasdarbiem, kas veicami šajā jomā.

Levits norādīja, ka NATO Madrides samita jaunā stratēģiskā koncepcija nozīmē, ka ienaidnieks tiks apturēts uz robežas, iespējams, uz Latvijas austrumu robežas.

Pēc Krievijas noziegumiem Ukrainā NATO austrumu flanga valstīm vairs nebija pieņemama līdzšinējā NATO stratēģija atkarot teritoriju jau pēc tam, kad ienaidnieks ir ienācis.

Viņš norādīja, ka NATO stratēģijas maiņa Latvijai nenācās nedz viegli, nedz pašsaprotami. Latvija atrodas blakus Ukrainai un netālu no mums notiek karš. Valstīm, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no šī kara citas rūpes var būt svarīgākas.

Pēc prezidenta paustā, jaunu drošības līmeni Latvijai pēdējā pusotrā gadā ir izdevies panākt cieši sadarbojoties Valsts prezidentam, ārlietu un aizsardzības ministriem, Saeimas vadībai un Ārlietu komisijā.

Tālāk kopīgā pozīcija tika nostiprināta NATO austrumu flanga Valstu prezidentu formātā un Latvijas nostāja NATO tika respektēta.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Latvija vienīgā no Baltijas valstīm no Madrides aizbrauca ar parakstītu līgumu, saprašanās memorandu par NATO brigādes izvietošanu tās teritorijā.

Prezidenta ieskatā, valsts lielais uzdevums ir Sēlijas poligons, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju un skaitliskā sastāva palielināšana.

Valsts pirmā persona norādīja, ka valsts aizsardzības dienesta pirmajā iesaukumā ir pieteikušies pusotras reizes vairāk jauniešu nekā to gaidīja.

Viņa ieskatā, tā ir laba atbilde skeptiķiem un vaimanātājiem, kas iebilda pret obligāto dienestu.

Levits pauda pārliecību, ka pēc pāris gadiem jaunieši dienestu armijā uzskatīs par goda lietu, kā tas notiek Latvijas Ziemeļu kaimiņvalstīs.

To veicinās arī jaunieviestā valsts aizsardzības mācība skolās. Tāpat nākamo gadu prioritāte ir jābūt iekšlietu sistēmas nostiprināšanai. Pēc prezidenta paustā, nav godīgi, ka iekšlietu darbinieki par tikpat atbildīgu darbu, kā viņa kolēģi armijā, saņem ievērojami zemāku atalgojumu.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pēc divām nedēļām sāksies NATO samits Viļņā, kur jāpanāk Madrides samita lēmumu īstenošana, it sevišķi integrētas Baltijas gaisa un raķešu aizsardzības sistēmas izveide.

Levits uzsvēra, ka samita "karstais" jautājums būs Ukrainas nākotne NATO.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Ukraina jāuzņem NATO drīz pēc kara beigām. Levits šo nostāju paudis, tiekoties ar NATO austrumu flanga valstu prezidentiem pirms dažām nedēļām un tā ir kopīga šo valstu grupas pozīcija.

"Mums ar labiem argumentiem ir jāspēj pārliecināt pārējos NATO partnerus. Tas ir nepieciešams, lai novērstu nākamo karu."

"Ja Krievijai ļaus atgūties un sakopot spēkus, nākamais karš būs neizbēgams. Pasaule ir iegājusi jaunas nestabilitātes un neparedzamības laikmetā. Tas apdraud starptautiski tiesisko pasaules kārtību, kura tika iedibināta pēc Otrā pasaules kara un līdz šim lielākā vai mazākā mērā pasaule ir nodrošinājusi mieru," sacīja Levits.

Viņš skaidroja, ka starptautisko tiesību pastāvēšanu un tiesiskās kārtības ievērošana ir pamats mieram pasaulē un Latvijas drošībai. Tādēļ ir jāstiprina institūcijas, kas šo kārtību uztur.

Tāpat jādara viss iespējamais, lai apturētu un sodītu tos, kas šo kārtību grauj, tāpēc nozīmīgs ārpolitikas mērķis ir atbalsta panākšana Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē.

Pēc Levita paustā, Latvijai jāturpina darbs, lai izveidotu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai un sodīšanai.

Viņš akcentēja, ka blakus pārvaramiem juridiskajiem šķēršļiem galvenais ir starptautiskās sabiedrības politiskās gribas jautājums.

Prezidents uzsvēra, ka Krievija netika sodīta nedz par Baltijas valstu okupāciju, nedz par citiem starptautiskajiem noziegumiem, taču šoreiz agrāk vai vēlāk Krievijai sods būs jāsaņem.

Sēdes turpinājumā Levits uzsvēra, ka šodien "dzelzs priekškars" ir nolaidies uz robežas pie Zilupes.

Viņš norādīja, ka tas nedrīkst būt caurlaidīgs nedz militāri, nedz biznesa darījumiem, nedz Latvijas cilvēku apziņā. Šis "dzelzs priekškars" nošķir nesavienojamu vērtību pasaules, tāpēc pacietīgi, bet neatlaidīgi ir jāturpina veidot tādu sabiedrību, kura ir imūna pret "krievu pasauli" visās tās izpausmēs.

"Saliedēta sabiedrība nav par katru cenu kaut kādā veidā salipināta sabiedrība. Saliedēta sabiedrība var būt tikai tā, kuras pamatā ir kopīgas vērtības - latviskums, demokrātija, eiropeiskā piederība. Vērtības, kuras cilvēks pats uzskata par savējām," sacīja valsts pirmā persona.

Levits uzsvēra, ka par demokrātiju un piederību Eiropai Latvijā valda pietiekoši liela vienprātība, par latviskumu tāda vēl ir jāpanāk.

Lielai daļai sabiedrības latviskums ir pašsaprotams, tomēr ir arī tādi, kas vēl joprojām sapņo par sev ērto "krievu pasauli" Latvijā, savukārt citi krievu un padomju koloniālisma un rusifikācijas paliekas neredz, pie tām ir pieraduši vai samierinās ar tām.

Prezidents skaidroja, ka latviskuma centrā ir latviešu valoda kā valsts valoda, taču latviskums ir daudz kas vairāk. Tas ir arī redzējums uz pasauli tieši no mūsu skatupunkta.

Tā ir mūsu kultūra, vēstures izpratne, pārliecība par to, ka Latvijas okupācija bija noziegums, ka neatkarīga valsts ir vērtība, ka Latvija pieder Rietumu, nevis Austrumu pasaulei. Latviskums ir stingrs pamats Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai.

Latviskums aicina visus tajā iekļauties un tas nekādi "nemazina mazākumtautību tiesības savā vidū kopt savu nacionāli kulturālo identitāti".

Levits klāstīja, ka, lai nostiprinātu Latvijas valsts latvisko raksturu, viņš izstrādāja Latviešu vēsturisko zemju likumu, kuru pieņēma 13. Saeima.

Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Sēlija pārstāv latviskuma daudzveidību un vēsturisko dziļumu. Tāpat ir izveidota Vēsturisko zemju padome. Prezidents uzsvēra, ka jābūt obligātam ikgadējam valsts finansējumam programmām un pilnvērtīgam saturam.

"Esmu vienmēr konsekventi iestājies par vienotu skolu latviešu valodā."

"13. Saeima beidzot šo lēmumu pieņēma, lai gan daudz par vēlu, bet tomēr – vēsturiski ar to tiek pielikts punkts par mūsu tautas sašķeltības turpinājumu, bezgalīgu turpinājumu nākotnē," sacīja prezidents, norādot, ka no 2026./2027. mācību gada skolās kā otro svešvalodu mācīs kādu no Eiropas valodām. Tas, ka otrā svešvaloda vairs nebūs krievu valoda, ir konsekvents solis, lai turpinātu atbrīvoties no koloniālās pagātnes.

Levits atzīmēja, ka Latvija pēdējā gada laikā ir atbrīvota no daudziem okupāciju slavinošiem pieminekļiem, tomēr šis darbs vēl ir jāpabeidz. Latvijas publiskajā telpā joprojām ir virkne ielu nosaukumi, zīmes, kas simbolizē Latvijas piederību Krievijas telpai.

Ņemot vērā Krievijas agresīvo imperiālismu, ir pēdējais laiks to mainīt. Prezidenta ieskatā, Latvijas publiskajai telpai ir jāapliecina latviskās, demokrātiskās, eiropeiskās vērtības, nevis padomju okupantu un cariskās Krievijas vērtības.

Tādēļ prezidents iesniedza Saeimā attiecīgu likumdošanas iniciatīvu. Tai pievienots biedrības "Publiskā atmiņas centra" apkopots saraksts ar okupācijas varu saistītajiem ielu nosaukumiem, kuri būtu pārdēvējami. Saeima varēs diskutēt par katru nosaukumu atsevišķi.

Levits retoriski jautāja, kādu vēstījumu nes Pionieru, Gagarina vai Puškina ielas, to, ka Latvija kaut kādā veidā tomēr joprojām pieder Krievijas telpai arī šodien, kad Krievijas agresīvais imperiālisms uzsver, ka "krievu pasaules" telpa ir daudz plašāka kā Krievijas robežas.

Prezidenta ieskatā, ja ne visām pašvaldībām ir griba un spēja pašām atbrīvoties no brīvajai Latvijai nepiedienīgā, nepieklājīgā, mantojuma, tad valstij ir jārīkojas.

Savā uzrunā Saeimai Valsts prezidents norādīja uz veselības nozarē nepieņemamu situāciju, par ko nesen liecinājusi jaunas ārstes vēstule.

Pacientu tiesību likuma regulējums, ka informācija pacientam ir jāsniedz viņam saprotamā formā, tiek vienpusīgi interpretēts tā, kā pienākums ārstam runāt krieviski.

Prezidenta ieskatā, steidzīgi ir jāpieņem likuma regulējums, kas praksē nepieļauj latviešu ārstu un citu veselības darbinieku diskrimināciju. Levits atzīmēja, ka vēl joprojām valstī ir daudzi uzņēmumi, kas prasa saviem darbiniekiem runāt krieviski.

Pēc Valsts prezidenta paustā, nedrīkst pieļaut, ka jaunā un izglītotā paaudze tiek izspiesta no Latvijas darba tirgus, izspiesta no Latvijas. Viņiem krievu valoda nav jāmāk.

Levits uzsvēra, ka sabiedrības pilsoniskā aktivitāte ir panākusi, ka krievu valoda latviešiem daudzās situācijās jau vairs netiek uzspiesta. Bet, ja nepietiek ar sabiedrības spiedienu, ir jāiejaucas likumdevējam, ja nepieciešams, ir jāmaina likums, nevis ar likumu jāgarantē cariskās Krievijas un Padomju Savienības koloniālās un rusifikācijas politikas seku turpināšana brīvajā un neatkarīgajā Latvijas valstī.