Lai arī Lielstraupes pilij uzradies mantinieks, Cēsu pašvaldība neizskata iespēju to pārdot (2)

"ReTV" ziņas pagājušajā nedēļā vēstīja, ka jau pirms diviem gadiem interesi par Lielstraupes pili izrādīja pils agrāko īpašnieku fon Rozenu dzimtas pēctecis Jakobs fon Rozens, kurš dzīvo ASV, Maiami. Ikdienā viņš strādā atjaunojamās enerģijas nozarē kompānijā, kas sadarbojas ar Igauniju. Tā arī nonācis Baltijā un sācis daudz rūpīgāk pētīt dzimtas vēsturi.

Foto: Lielstraupes pils

Dzimtas mantinieks "ReTV" ziņās apliecināja, ka ir gatavs apgūt latviešu valodu, jo nākotnē viņa mērķi attiecībā uz šo īpašumu tiešām esot nopietni. Viņš paudis nostāju, ka no morāles viedokļa viņa ģimenei aizvien ir tiesības atgūt Lielstraupes pili, jo saskaņā ar starptautiskām tiesībām esot 100 gadi, lai to paveiktu.

"Mēs šo pili zaudējām pirms 84 gadiem, jo necēlām prasību par īpašumu atgūšanu. Laika posmā no 1991. gada līdz 1996. gadam Latvijas valdība deva iespēju atgūt īpašumus, man toreiz bija pieci līdz desmit gadi.

Es par šādu iespēju neko nezināju. Es zinu, ka valdība gadu gaitā tomēr ir atdevusi atpakaļ citus īpašumus. Viņi ir izdarījuši izņēmumus. Es neredzu iemeslu, kāpēc viņi tā nedarītu arī šajā gadījumā, it īpaši, ja pils iet bojā. Kāpēc lai to neatdotu ģimenei, kas par to parūpēsies," "ReTV" ziņām paudis fon Rozens.

Jau ziņots, ka šopavasar Saeima ar īpašu likumu bez atlīdzības nodeva Lielstraupes pili Cēsu novada pašvaldībai.

Īpaši izveidots likums nosaka, ka Lielstraupes pils un nekustamie īpašumi "Straupes narkoloģiskā slimnīca", "Berlīne" un "Saulrīti" pieder pašvaldībai. Īpašumtiesības nostiprinātas arī Zemesgrāmatā.

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis (JV) skaidro, ka Lielstraupes pilij kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir ļoti nozīmīga vēsturiska un kultūras nozīme, tās mantojums ir būtiska Cēsu novada raksturojoša sastāvdaļa. Tas esot simbols, kas saista vietējo kopienu ar pagātni, tagadni un arī nākotni.

"Tā ir Cēsu novadnieka un jo īpaši Straupē dzīvojošo cilvēku identitātes daļa, tāpēc mums ir būtiski, ka īpašums pieder pašvaldībai un tās iedzīvotājiem," uzsver Egliņš-Eglītis.

Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums nosaka, ka pašvaldībai aizliegts pili atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Tāpat tas nosaka, ka pašvaldībai jānodrošina tās atjaunošanu, publisku pieejamību, kā arī izmantošanu kultūras un izglītības mērķiem.

Egliņš-Eglītis skaidro, ka pašvaldība ir sākusi darbu pie pils atjaunošanas koncepcijas un risina citus ar pils uzturēšanu saistītus jautājumus. Pilij ir izstrādāts attīstības plāns, ar kuru pašvaldības vadība ir iepazīstinājusi arī Straupes un apkaimes iedzīvotājus, saņemot atbalstu tā realizācijai.

Plānots, ka pils nākotnē kalpos kā kultūras, vēstures izzināšanas, izglītības un uzņēmējdarbības centrs. Pašvaldība atbalsta privātās iniciatīvas un nereti veido sadarbības ar dažādām iniciatīvu grupām vai kultūras organizācijām.

Arī šajā gadījumā, ja fon Rozena dzimtas pēctečiem ir pils kultūras satura pilnveides piedāvājums, kas veicina mantojuma saglabāšanu un attīstību, tūristu piesaisti un uzņēmējdarbību, pašvaldība to labprāt uzklausīs un, iespējams, veidos sadarbību, piebilst Egliņš-Eglītis.

Lielstraupes pils ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa daļa. Pils un baznīcas komplekss pazīstams kā viens no gleznieciskākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Lai arī objekts iespēju robežās tiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām, tā tehniskais stāvoklis kopumā ir neapmierinošs un nepieciešams plānot gan neatliekamu glābšanu, gan pils konservāciju un restaurāciju, teikts likuma anotācijā.