"Viņš vienmēr bija blakus." Artuss Kaimiņš dalās emocionālā vēstījumā par zaudēto uzticamo draugu

Kaimiņš aprakstīja Borhesa dzīvi saīsinātā versijā un atzinās, cik daudz viņam uzticamais draugs nozīmēja: "Šodien nomira Borhess. Zinu, ka viņam bija ļoti piepildīta, pilnasinīga dzīve. Viņš piedzima pirms 14 gadiem un 4 mēnešiem, 9. februārī. 2009. gadā.

Šajā pasaulē viņš ienāca manis sagaidīts un šonakt es viņu arī pavadīju."

Viņš piedzima daudzbērnu ģimenē, viņam vēl bija astoņi brāļi un māsas. Borhess bija vecākais un dzīvoja asti kuldams. Borhesa mamma Šeila (daudzbērnu mamma) dzīvoja ar manu mammu un Borhess dzīvoja ar mani. Māsas un brāļi tika pie lieliskiem saimniekiem. Abi bieži bija kopā. Kurchāri ir traki uz jūru. Mums bija pastaiga 14,4 gadu garumā. Gandrīz 1/3 no manas dzīves.

Borhess vienmēr bija blakus. Vienmēr priecīgs. Vienmēr sagaidīja mājās ar siksniņu jau zobos un asti rībinādams kā budzinieks. Jo jāiet taču ir ārā! Atvēri ledusskapja durvis? Dalies! Bet neskatījās mutē, kad Tu ēd un nezaga no galda, lai cik augsts vai zems tas bija. Zināja, ka inteliģenti suņi tā nedara. Tāpat dabūs. Kad devos gulēt - vienmēr cilpoja līdzi un gulēja pie gultas. Nepalika citā istabā.

Piedalījās manās ikdienas gaitās. Ir bijis visās manās teātra izrādēs. Ir izrakņājis visas Latvijas pludmales un nopeldējis jūras un ezerus. Ir bijis "Suņu Būdas" patrons un tās patiesais īpašnieks, ir izturējis divus Saeimas sasaukumus un palīdzējis man. Ir palīdzējis man audzināt dēlu, noliekot malā savas bumbiņspēles. Nekad nav paticis iet pavadā. To vienmēr pastaigā nesa pats ar lielu lepnumu. Lai kur mēs abi arī dzīvotu.

Raksta, ka pieaudzis suns saprot kā 7 gadīgs bērns. Šeit bija izņēmums. Manuprāt, trīskāršīgs. Protams, es apzinos, ka tā bija man liela dāvana, ka viņš izvēlējās piedzimt mūsu ģimenē. Borhesam bija daudz draugu. Visi viņu mīlēja un cienīja. Tie, kas viņu pazina, zina par ko es runāju. Viņam nebija ienaidnieku. Es vēlos pateikt paldies katram, kurš palīdzēja man un veltīja laiku Borhesam, kad es biju pa darbiem, veltīja savu mīlestību viņam un saņēma to pašu arī pretī. Paldies ārstiem. Paldies jums visiem liels. Zinu, ka katram savs suns ir vismīļākais, visforšākais un novēlu, lai katram būtu kaut daļiņa no Borhesa esības Jūsu sunī. Piekrīti, brangs mūžs nodzīvots. 100 cilvēkgadi."