8. jūnija vakarā režisora Ulda Cipsta mājās Mežaparkā notika ballīte, kurā piedalījās seriāla "No mīlestības līdz naidam" filmēšanas grupa. Ballīte izvērtās par murgu un rezultējās ar kriminālprocesu.

D. sazinājās ar režisoru, kurš izrādījās iejūtīgs un atsaucīgs. D. viņam teica: "Vai tu atceries, ko tu darīji ar mani iepriekšējā naktī?" Režisora pieredzējušajās smadzenēs izzibēja miljons vistrakāko scenāriju, un doma, ka tas varētu būt noticis dzēruma izraisītā bezsamaņā, viņu sastindzināja. "Tu mani skūpstīji un pēri," teica D., īpaši izbaudot pēdējo vārdu. Kaut kur no augšas nolaidās Hārvija Vainšteina ēna: vai tas ir joks, koķetēšana vai apsūdzība? Kas tas ir?

Atmiņā uzausa sarunas fragmenti: "Kas notiek? Varbūt tev, lai nomierinātos, vajadzīgs pēriens? Es vakar iedzēru, varbūt kaut ko neatceros, bet es atceros, ka tev bija panikas lēkme." "Nē, nē," atbildēja D. "Sodīšana mani nenomierina, es zinu, kas tas ir."

Režisoram saruna jau sāka šķist pavisam jocīga. Un režisors pieņēma D. spēles noteikumus: "Labi, labi, labi, es ļoti atvainojos…"

Komentāri (19)
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp