200 miljonus vērtajā CSDD tehniskās apskates iepirkumā konkurence izpaliek (1)

Iespēja pelnīt tikai izredzētajiem

Kaut gan šoferi par tehnisko apskati maksā pa taisno CSDD, pašu mašīnu pārbaudi jeb tehnisko kontroli veic četras privātas, CSDD akreditētas firmas, ar kurām direkcija vēlāk norēķinās – SIA "Scantest", SIA "Autests", SIA "Ventests" un SIA "Auteko & TUV Latvija - TUV Rheinland grupa".

Katrai firmai iedalīta sava teritorija, kurā iedzīvotājus apkalpot. Pagājušajā gadā par tehnisko kontroli CSDD uzņēmumiem samaksāja 16,3 miljonus eiro. Ilgus gadus CSDD bija firmu līdzīpašniece.

Konkurences padome sistēmu kritizēja, jo valsts atsevišķiem komersantiem – akreditēto firmu līdzīpašniekiem – faktiski garantējusi drošu biznesu, kamēr citiem nekādā veidā iesaistīties tirgū nav iespējams.

"Faktiski katrs atrodas monopola stāvoklī. Tas ir viens aspekts. Otrs – ka nepastāvēja nekādi atlases kritēriji vai ierobežojumi, vai laika periods, kādā veidā tiek atlasīti šie tirgus dalībnieki, kas sniedz pakalpojumu," norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Publiskais iepirkums konkurenci nedod

Pirms trim gadiem, sekojot arī Eiropas Savienības praksei, valdība piekrita tirgu daļēji atvērt. CSDD savas kapitāldaļas uzņēmumos par aptuveni pieciem miljoniem eiro izsolēs pārdeva privātajiem līdzīpašniekiem, un pagājušā gada rudenī izsludināja publisku iepirkumu, kurā teorētiski jebkurš varēja pieteikties tehniskās kontroles mašīnām veikt konkrētā reģionā.

2020. gada augustā valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā Satiksmes ministrija par jauno kārtību rakstīja, ka "publisko iepirkumu principu piemērošana padarīs iespējamu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Tehniskās kontroles pakalpojumu tirgū un veicinās privāto komersantu iesaisti saimnieciskajā darbībā, kā arī novērsīs bažas par nepamatotām barjerām iekļūšanai tirgū, kas paustas Konkurences padomes 2018. gada 16. jūlija Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā".

Tomēr nekāda konkurence neizveidojās. Latvijas karte iepirkumā bija sadalīta 33 daļās, un 32 no tām tehnisko kontroli pieteicās veikt tikai viens pretendents – līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs.

Rezultātā 10 gadu līgumus par kopējo provizorisko summu 236 miljoniem eiro CSDD šobrīd slēdz ar tām pašām četrām firmām, kas tehnisko kontroli veic jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Kopējās iegūto līgumu summas:

"Auteko & TUV" 82 597 678 EUR

"Autests" 78 882 834 EUR

"Scantest" 70 127 488 EUR

"Venttests" 4 889 968 EUR

Pētot īpašnieku struktūru, redzams, ka divas no tām (SIA Autests un SIA Auteko & TUV Latvija - TUV Rheinland grupa) pilnībā pieder vācu kompānijai "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland", otrās divās vairākums daļu pieder zviedru kompānijai "Carspect Group AB", mazākums – vietējai firmai SIA "CA 88".

Tai pieder 36% daļu firmā "Scantest", kurai savukārt pilnībā pieder "Venttests". Līdz ar to faktiski Latvijas tehniskās kontroles tirgu savā starpā sadalījuši divi ārzemju komersanti un mazākā mērā arī viena vietējā firma, savā starpā īsti nekonkurējot.

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks nenoliedz, ka iecerēto konkurenci pāreja uz publiskā iepirkuma sistēmu nav izveidojusi: "Jāatzīst godīgi, ka rezultāts ir šāds, ka mēs nevaram atzīt, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas.

(..) Liekot roku uz sirds varu apgalvot, ka patiešām bija nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi, lai jebkurš, kurš tiešām vēlas strādāt šajā biznesā, to varētu izdarīt. Tālāk jau ir daudz un dažādu apstākļu, kādus var minēt, kāpēc varbūt tas nenotika."

Starp iemesliem Aksenoks min to, ka vietējie konkurēt ar cenām nevar vajadzīgo investīciju dēļ, savukārt citas ārzemju firmas piesaistīt traucē tas, ka tirgus esot pārāk mazs un arī noteikumi pārāk mainīgi. Viņš norāda, ka CSDD par iepirkumu informēja dažādas organizācijas cerībā vairot interesi tomēr pieteikties.

Gaidāms cenu pieaugums

Runājot par cenu, Aksenoks norāda, ka vieglo automašīnu apskate pēc jauno līgumu spēkā stāšanās CSDD izmaksās par aptuveni 12% dārgāk, kravas auto – par 40% līdz 50% dārgāk. CSDD pārstāvji uzsver, ka cenas salīdzinot jāņem vērā, ka uzvarētājiem uzdots būvēt arī jaunas stacijas Smiltenē, Līvānos un divas Rīgā, un it īpaši kravas auto gadījumā būs jālieto jaunas papildu metodes, kas pakalpojumu sadārdzina. Tāpat jāņem vērā arī inflācija.

Savukārt iedzīvotājiem cenrādis varētu pieaugt pēc gada, norāda Aksenoks: "Tad, kad tas būs aprēķināts, kad lielākā daļa no šīm stacijām uzsāks darbu, mēs iesim uz valdību ar cenu apstiprināšanas priekšlikumu."

Konkurences padome aicina tirgu atvērt autoservisiem

Tikmēr Konkurences padome par iepirkuma rezultātu saka – citādi nemaz nevarēja būt. Vienīgie reālistiskie konkurenti uzvarētājiem esot autoservisi, taču tie iepirkumā piedalīties nevarēja, jo likums aizliedz servisiem akreditēties kā tehniskās kontroles veicējiem.

"Potenciāli tie vienīgie [tirgus jaunpienācēji] principā ir remontētāji. Protams, var uzrasties kāds biznesmenis, kas vēlas uzcelt tehniskās apskates staciju, bet tur jābūt zināšanām tomēr, un personālā parasti tās ir tomēr tiem, kas jau veic šo remontu, mašīnu apkopi un tā tālāk," uzsver Konkurences padomes pārstāvis Račko.

Līdzīgi saka arī Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama, kura Konkurences padomi vadīja CSDD izpētes laikā: "Kāpēc it kā atverot tirgu, rīkojot iepirkumu, nepieteicās? Jo tas nozīmē, ka uzņēmums, kas uz to pretendē, viņš nedrīkst ne ar ko citu nodarboties. Viņš nedrīkst veikt vēl kādas papildu darbības. Viņi saprata, ka neuzvarēs šajā cīņā par iespēju sniegt pakalpojumu."

Tikai Ventspilī savu piedāvājumu par tehnisko kontroli bija iesniedzis jauns pretendents – vietējā firma "Venta 1", kas nodarbojas ar būvniecību un kam ir arī savs auto serviss. Firmas vadītājs Aldis Paulovskis norādīja, ka uzvaras gadījumā tehniskās kontroles bizness no pārējās darbības būtu jānodala, lai atbilstu prasībām.

Tomēr pēc piedāvājumu atvēršanas, redzot konkurenta cenu, "Venta 1" neredzēja jēgu turpināt iepirkumā piedalīties un uz CSDD papildu jautājumiem neatbildēja.

"Mums tur būtu jāinvestē arī vēl vairāki simti tūkstoši, protams, lai mēs to visu nodrošinātu pilnībā. Tāpēc droši vien viņi ["Venttests"] arī zina to drēbi, virtuvi labāk, tāpēc arī varēja piedāvāt [zemāku cenu]. Plus vēl viņi jau negribēja atdot savu tirgus daļu kādam citam," par iespēju konkurēt ar līdzšinējiem tehniskās kontroles veicējiem saka Paulovskis.

Saeimā atbalsts plašākai tirgus atvēršanai, taču pēc 10 gadiem

Saeimā gan tikko atbalstīts priekšlikums aizliegumu servisiem sniegt tehnisko kontroli no likuma svītrot. To uz otro lasījumu iesniedza "Apvienotā saraksta" deputāts Andris Kulbergs, kurš vada "Auto asociāciju". Viņš gan uzsver, ka tagad tas neko nemainīs, un servisi labākajā gadījumā apskates varēs veikt pēc 10 gadiem, kad beigsies jaunie līgumi ar iepirkuma uzvarētājiem.

"To nevar izmainīt, tas ir 2033. gads. Līdz tam mums ir pietiekoši laiks gan sakārtot šos noteikumus, gan jautājumus, lai šis tirgus tiešām pēc būtības būtu plašāks. Lai Rīgā būtu nevis viena [tehniskās apskates] vieta, bet 20 vai 10," teica Kulbergs, norādot, ka iespēja tehnisko kontroli veikt būtu tikai kvalitatīviem, akreditētiem servisiem.

Viedokļi parlamentā gan ir dažādi. Piemēram, "pret" balsoja "Latvija pirmajā vietā" deputāts un bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Viņš norāda, ka vispirms jāsaprot, kāda būs ietekme uz ceļu satiksmes drošību: "Visas tās automašīnas, kas šobrīd iet tehnisko apskati, 40% ar pirmo reizi neiziet.

Ieklausieties, 40% - tas ir milzīgs skaits! Un 10% no smagiem ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīti ar automašīnas tehnisko stāvokli. Līdz ar ko mēs, protams, varam un mums vajag domāt par liberalizāciju, bet tikai kontekstā ar ceļu satiksmes drošību."

Uz drošību atsaucas arī CSDD vadītājs Aksenoks. Viņaprāt, atverot tehniskās kontroles tirgu autoservisiem, ciestu kontroles kvalitāte, turklāt pastāvot arī korupcijas riski: "Mūsu viedoklis ir nemainīgs – mēs uzskatām, ka nevar vieni un tie paši veikt apskati un remontēt automobili.

Es saprotu, ka ir dažas priekšrocības, kā to daudzi arī domā – es iziešu apkopi, uzreiz arī saņemšu uzlīmi. Kaut kādā mērā tas klientam varbūt ir ērti. Bet tur slēpjas tik daudz interešu riski."

Savukārt pretējās domās ir firmas "Venta 1" vadītājs Paulovskis: "Tā taču ir katra servisa, normāla uzņēmuma atbildība. Izlaidīšu kādu mašīnu cauri, kura neatbilst tehniskajām prasībām, uz ceļa – tā jau būs uzņēmuma reputācija un atbildība. Teiksim tā."

Konkurences padomes ziņojumā bija secināts, ka tehniskā apskate Latvijas iedzīvotājiem izmaksā salīdzinoši dārgi, jo tā bieži jāatjauno. Arī to 14. Saeima nosliekusies mainīt, ļaujot pirmo apskati jauniem auto iet pēc trim gadiem, savukārt otro un trešo apskati pēc diviem gadiem. Arī šiem priekšlikumiem CSDD iebilst, uzskatot, ka mašīnu tehniskais stāvoklis uz ceļa pasliktināsies.