Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Miris Daniels Elsbergs. Analītiķis, kurš publiskoja Pentagona dokumentus par Vjetnamas karu

Foto: AP/Scanpix

Bijušais amerikāņu militārais analītiķis Daniels Elsbergs, kurš atklāja ASV iesaistīšanos Vjetnamas karā, ir miris 92 gadu vecumā no aizkuņģa dziedzera vēža. Par to vietnē "Twitter" paziņoja viņa dēls Roberts Elsbergs, vēsta ārvalstu mediji.

Martā Daniels Elsbergs paziņoja, ka viņam ir diagnosticēts neoperējams aizkuņģa dziedzera vēzis, un, pēc ārstu domām, viņam atlicis dzīvot trīs līdz sešus mēnešus.

Daniels Elsbergs aukstā kara laikā strādāja korporācijā "RAND", kur viņam bija pieejami slepeni dokumenti, kas atklāja, kā ASV valdība sistemātiski melojusi sabiedrībai par karu, un Elsbergs jutās spiests atklāt šo informāciju.

Vispirms viņš vērsās pie vairākiem ASV senatoriem, cerot, ka viņi varētu ievadīt dokumentus publiskajā reģistrā, bet tas vienmēr beidzās neveiksmīgi.

Rezultātā 1971. gadā Elsbergs nodeva medija "The New York Times" tā sauktos "Pentagon Papers" – septiņu tūkstošu lappušu garu slepenu dokumentu par Vjetnamas karu.

Dokumenti atklāja kritisku informāciju pret Trūmena, Eizenhauera, Kenedija un Džonsona administrācijām. Kamēr amatpersonas optimistiski runāja par karu sabiedrības priekšā un turpināja sūtīt karaspēku uz Vjetnamu, iekšēji bija zināms, ka ASV zaudē.

Tika atklāts arī fakts, ka toreizējais aizsardzības ministrs Roberts Maknamara jau 1967. gadā ieteica prezidentam Lindonam B. Džonsonam, ka amerikāņu eskalācija neuzvarēs kara un tādēļ iestājoties par izstāšanos.

Cita starpā ziņojums atklāja, ka prezidents Džons Kenedijs apstiprināja Vjetnamas prezidenta Ngo Dīma Diema gāšanu 1963. gadā, lai gan viņš un citas administrācijas iepriekš Diema atbalstīja.

Šis stāsts kalpojis par piemēru Stīvena Spīlberga filmai "The Secret File".

Pēc Pentagona dokumentu publiskošanas ASV varas iestādes uzsāka kampaņu pret Elsbergu un citām iespējamām informācijas noplūdēm, kas galu galā noveda pie Votergeitas skandāla un 37. ASV prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās, atzīmē "The New York Times".

Slepeno dokumentu noplūdes dēļ Elsbergs tika apsūdzēts spiegošanā, sazvērestībā un citos noziegumos.

Viņš stājās tiesas priekšā Losandželosā, taču tiesnesis lietu noraidīja, norādot uz varas iestāžu pārkāpumiem, tostarp nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos un Niksona ierosinājumu tiesnesim iecelt viņu par FIB direktoru. Elsbergs tika atbrīvots no apsūdzībām.

Vēstulē draugiem, kuru viņš martā publiskoja savos sociālajos medijos, Elsbergs reflektēja par savu lēmumu nopludināt Pentagona dokumentus.

"Kad es 1969. gadā nokopēju Pentagona dokumentus, man bija pamatots iemesls ticēt, ka visu atlikušo mūžu pavadīšu aiz restēm."

"Tas bija liktenis, kuru es ar prieku būtu pieņēmis, ja tas nozīmētu Vjetnamas kara beigu paātrināšanu, lai arī cik maz ticams tas šķita (un bija). Tomēr galu galā šī rīcība — veidos, kurus es nevarēju paredzēt Niksona pretlikumīgo reakciju dēļ — ietekmēja kara saīsināšanu," rakstīts vēstulē.

"Papildu, patiecoties Niksona noziegumiem, mani atbrīvoja no ieslodzījuma, kam gatavojos, un biju spējīgs savus pēdējos 50 gadus pavadīt ar Patrišu un savu ģimeni."

Viņš arī norādīja, ka "vēl jo vairāk, man bija iespējams šos gadus veltīt jebkāda veida darbiem, kas brīdinātu pasauli par kodolkara briesmām un netaisniem iejaukšanās veidiem: lobējot, pasniedzot, rakstot un pievienojoties citiem protestos un miermīlīgās pretošanās akcijās." 

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu