"Varbūt nākamreiz tiks aicināta Rosļikova partija vai Šlesers." AS un NA šodien nepiedalīsies piecu partiju sarunās

Vitenbergs sacīja, ka NA nav īsti skaidrs šo sarunu formāts. "Varbūt nākamreiz tiks aicināta Rosļikova partija vai Šlesers, nevajag tērēt laiku dīvainos sarunu formātos," atzīmēja politiķis.

NA turpina strādāt koalīcijā, ir identificēti pieci darbi, un NA ir gatavi strādāt pie šiem darbiem, uzsvēra Vitenbergs.

Arī NA politiķis Jānis Dombrava aģentūrai LETA norādīja, ka NA nepiedalīsies tādās piecu partiju sarunās, kuru mērķis būtu koalīcijas paplašināšana.

NA no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sagaida skaidrību, vai viņš atbalsta pašreizējās trīs partiju koalīcijas darbu vai arī nolēmis rīkoties citādi.

Aģentūrai LETA Apvienotā Saraksta (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka AS šodien nepiedalīsies plkst. 14 plānotajā koalīcijas plaplašināšanas sarunu "cirkā", kurā paredzēta arī ceturtdienas valdības gāšanas mēģinājumā iesaistīto dalība.

Pirms tam, plkst. 13, AS gan piedalīsies koalīcijas sadarbības sanāksmē.

Savukārt plkst.14 Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uz sarunām aicinājis visu piecu partiju - "Jaunās vienotības" (JV), AS, Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" pārstāvjus.

Tavars akcentēja, ka, ja vien Kariņš neatteiksies no tā, ka plkst.14 tiktu spriests par koalīcijas paplašināšanu, tad AS tādā "cirkā" ar tiem, kuri ceturtdien centās nogāzt valdību, nepiedalīsies.

ZZS un "Progresīvie" ceturtdien balsoja par Kariņa valdības atbrīvošanu no amata.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS līdz šim iebildušas.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.