Diskriminācija ir lielāka problēma, ko radījusi mākslīgā intelekta (MI) attīstība, nekā cilvēku izzušana, medijam BBC komentēja Eiropas Savienības (ES) komisāre Margrēte Vestagere.
ES komisāre pirms balsojuma par mākslīgā intelekta likumu: Pastāv diskriminācijas risks
Eiropas Parlaments šodien, 14. jūnijā, balso par ierosinātajiem mākslīgā intelekta likumiem un noteikumiem.
Politiķi apsver ieviest likumus attiecībā uz MI, brīdinot, ka pārāk ātri tiek izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoriem veikt uzdevumus, kuriem parasti ir nepieciešams cilvēka intelekts.
Daži eksperti ir brīdinājuši, ka mākslīgais intelekts var izraisīt cilvēces izzušanu.
Intervijā BBC Vestager kundze sacīja, ka lielākas bažas rada MI iespēja pastiprināt neobjektivitāti vai diskrimināciju, kas var rasties no milzīgā internetā iegūtā datu apjoma un tā izmantošanas modeļu un rīku apmācībai.
"Iespējams, [izzušanas risks] pastāv, bet es domāju, ka tā drauds ir diezgan mazs. Manuprāt, MI riski ir vairāk saistīti ar to, ka cilvēki tiks diskriminēti, viņi netiks vērtēti kā tie, kas viņi patiesībā ir."
"Ja banka MI izmantos, lai izlemtu, vai es varu saņemt hipotēku vai ne, vai pašvaldības MI izmantos sociālo pakalpojumu sniegšanai, tad nepieciešams pārliecināties, ka jūs netiekat diskriminēts jūsu dzimuma, ādas krāsas vai jūsu pasta indeksa dēļ," viņa teica.
12. jūnijā Īrijas datu aizsardzības iestāde paziņoja, ka ir aizturējusi "Google" plānoto MI tērzēšanas robota "Bard" ieviešanu ES.
Uzņēmums "Google" ir informējis, ka tā "ChatGPT" konkurents ES tiks prezentēts šonedēļ, taču vēl nav saņemta detalizēta informācija par to, kā uzņēmums ir identificējis un samazinājis datu aizsardzības riskus potenciālajiem lietotājiem.
Vestageres kundze sacīja, ka mākslīgā intelekta regulējumam ir jābūt "globālai lietai".
Viņa uzstāj, ka par prioritāti jāizvirza vienprātība starp "līdzīgi domājošām" valstīm, pirms tiek iekļautas jaunas jurisdikcijas, piemēram, Ķīna.
"Sāksim strādāt pie ANO pieejas. Taču mums nevajadzētu bremzēt," viņa sacīja.
"Mums jādara viss iespējamais šeit un tagad."
Pašreizējā mākslīgā intelekta likuma projekta mērķis ir kategorizēt patērētāju riska līmeņus saistībā ar MI lietojumu, videospēlēm vai surogātpasta filtriem iekļaujoties zemākā riska kategorijā.
Augsta riska kategorija ietver tās MI sistēmas, ko izmanto, lai novērtētu kredītreitingu vai piekļuvi aizdevumiem un mājokļiem. Šeit tiks pievērsta galvenā uzmanība stingrai tehnoloģiju kontrolei.
Taču, tā kā mākslīgais intelekts turpina strauji attīstīties, Vestageres kundze sacīja, ka attiecībā uz šīs tehnoloģijas noteikumu precizēšanu ir jābūt pragmatiskam.
"Labāk ir iegūt, teiksim, 80% tagad nekā 100% nekad, tāpēc sāksim un atgriezīsimies, kad iemācīsimies, un tad labosim kopā ar citiem," viņa teica.
Daudzi tehnoloģiju vadītāji un pētnieki martā parakstīja vēstuli, aicinot aizturēt tādu MI sistēmu izstrādi, kuras ir jaudīgākas par "OpenAI" radīto "GPT-4".
Bet Vestageres kundze teica, ka tas nav reāli.
"Neviens nevar to īstenot. Neviens nevar pārliecināties, ka visi tam piekrīt," viņa sacīja, norādot, ka daži varētu izmantot aizturēšanu kā iespēju apsteigt konkurentus.
Eiropas Parlamenta priekšlikumi MI regulējošajam likumam paredz ierobežot biometrisko identifikācijas sistēmu izmantošanu un neselektīvu lietotāju datu vākšanu no sociālajiem medijiem vai videonovērošanas kameru ierakstiem tādiem nolūkiem kā sejas atpazīšanas sistēmas.
Tomēr Vestageres kundze sacīja: "Mēs vēlamies ieviest stingras robežas, lai šādas MI iespējas netiktu izmantotas reāllaikā, bet tikai īpašos apstākļos, kad jūs meklējat pazudušu bērnu vai bēguļojošu terorists."
"Parlamentam, kurš balsos par šiem regulējumiem, ir daudz principiālāka nostāja, lai ko tādu pilnībā aizliegtu."
Pirms MI likuma un regulējumu galīgā redakcija kļūs par pasaulē pirmo noteikumu kopumu par MI sistēmu izmantošanu un attīstību, trim ES varas atzariem - Komisijai, Parlamentam un Padomei - jāvienojas par tā galīgo versiju.
Paredzams, ka tas stāsies spēkā tikai 2025. gadā.