ANO: Krievijas iebrukums Ukrainā radījis vienu no lielākajām bēgļu krīzēm kopš Otrā pasaules kara

Aģentūras dati liecina, ka kara sākumā bēgļu gaitās katru dienu devās apmēram 200 000 cilvēku. Apmēram 5,9 miljonu cilvēku patvērumu meklējuši Ukrainas drošākajos reģionos, bet 5,7 miljoni devāt bēgļu gaitās uz citām valstīm.

Pērna gada beigās bēgļi no Ukrainas sasniedza 16% no kopējā pasaules bēgļu skaita. Aģentūra norāda, ka apmēram 2,6 miljonu ukraiņu bēgļu tika uzņemti kaimiņvalstīs, bet apmēram trīs miljoni citās Eiropas valstīs.

ANO bēgļu aģentūru pauž satraukumu, ka bēgļu skaits pasaulē pēdējā gada laikā ir krasi palielinājies. Kopumā vairāk nekā 87% bēgļu ir no desmit pasaules valstīm.

Visvairāk bēgļu ārvalstīs reģistrēti no Kolumbijas un Sīrijas. No abām valstīm bēgļu gaitās uz citām valstīm devušies vairāk nekā 13,6 miljonu bēgļu.

Visā pasaulē cilvēku skaits, kas bijuši spiesti pamest mājas, sasniedzis 110 miljonus, liecina UNHCR pētījums

Pagājušā gada beigās pasaulē bija 108,4 miljoni cilvēku, kas bijuši spiesti pamest savas mājas, un salīdzinājumā ar 2021.gadu šādu personu skaits pieaudzis par 19,1 miljonu, kas ir lielākais pieaugums kopš datu apkopošanas sākuma 1975.gadā.

Saistībā ar konflikta saasināšanos Sudānā mājas bijuši spiesti pamest vēl gandrīz pusmiljons cilvēku, un līdz maijam visā pasaulē pārvietoto personu skaits sasniedzis 110 miljonus, liecina aģentūras aplēses.

To cilvēku skaits, kas spiesti meklēt patvērumu ārvalstīs vai doties uz drošāku vietu pašu valstī, sasniedzis vēl nepieredzēti augstu līmeni, uzsver UNHCR, norādot, ka to ietekmējis gan Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, gan situācija Afganistānā un no Sudānā.

"110 miljoni cilvēku ir aizbēguši konfliktu, vajāšanas, diskriminācijas un vardarbības dēļ. Bieži tos motivē vēl citi iemesli, jo īpaši klimata pārmaiņu ietekme," preses konferencē Ženēvā norādīja UNHCR vadītājs Filipo Grandi, atzīstot, ka "tā ir diezgan skarba apsūdzība mūsu pasaules stāvoklim".

No cilvēkiem, kuri pērn devās bēgļu gaitās, 35,3 miljoni patvērumu meklēja ārvalstīs, bet 62,5 miljoni cilvēku devās uz citu vietu savā valstī.

Vēl 5,4 miljoni cilvēku bija pieteikušies patvērumam un 5,2 miljoniem cilvēku - galvenokārt no Venecuēlas - ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

ANO dati liecina, ka 76% bēgļu devušies uz valstīm ar zemu vai vidēju ienākumu līmeni. 70% bēgļu apmetās kaimiņvalstī.

Grandi pauda bažas, ka bēgļu skaits turpinās pieaugt, turklāt gandrīz visā pasaulē pieaugošais pārvietoto personu skaits rada "arvien naidīgāku vidi".

UNHCR vadītājs pauda bažas par Lielbritānijas plānu patvēruma meklētājus izmitināt Ruandā, kā arī par stingrākiem patvērum pieprasīšanas noteikumiem ASV, kas paredz pieteikumu iesniegšanu viedtālruņa lietotnē vai centros, kurus plānots izveidot Kolumbijā, Gvatemalā un citās valstīs.

Vienlaikus Grandi uzteica tā dēvēto Eiropas Savienības (ES) migrācijas paktu. Pagājušajā nedēļā bloka dalībvalstis vienojās par obligātu kvotu sistēmu patvēruma meklētāju sadalei pa visām dalībvalstīm, vienlaikus paredzot to nelegālo imigrantu ātrāku nosūtīšanu uz izcelsmes valsti, ja tiem nav izredžu saņemt patvērumu.

Grandi uzstāja, ka patvēruma iespējām Eiropas Savienībā, ASV un Lielbritānijā "ir jāpaliek atvērtām". "Cilvēkiem ir jābūt iespēja meklēt patvērumu tur, kur viņi jūtas droši," norādīja Grandi, uzsverot, ka "patvēruma meklētājus nevar likt cietumā", jo "patvēruma lūgšana nav noziegums".

Īpašas bažas UNHCR vadītājs izteica par Sudānā notiekošo. Kopš kauju saasinājuma aprīļa vidū valsti pametuši 467 000 cilvēku, bet vēl 1,4 miljoni devušies uz citu vietu valstī.

Pagājušā gada beigās pasaulē bija 6,5 miljoni Sīrijas bēgļu, no kuriem 3,5 miljonus uzņēmusi kaimiņvalsts Turcija.

Pērn vairāk nekā 339 000 bēgļu atgriezās mājās 38 valstīs. Tāpat mājās atgriezās 5,7 miljoni cilvēku, kuri uz laiku patvērumu bija guvuši citviet savā valstī.

Visvairāk bēgļu uzņēmusi Turcija (3,6 miljoni), Irāna (3,4 miljoni), Kolumbija (2,5 miljoni), Vācija (2,1 miljons) un Pakistāna (1,7 miljoni).