Kosovā izceļas sadursmes starp serbiem un policiju

Etniski sadalītajā pilsētā valda sprādzienbīstama situācija jau kopš maija, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.

Otrdien sadursmes izcēlās pēc tam, kad policija aizturēja kāda serbu paramilitārā grupējuma vadoni.

Aptuveni 100 cilvēku lielais serbu pūlis, kas sāka policistus apmētāt ar akmeņiem, piespieda kārtības sargus atkāpties, no notikumu vietas ziņo aģentūras AFP fotogrāfs.

Kosovas iekšlietu ministrs Celals Svečla pavēstījis, ka trīs policisti guvuši vieglus ievainojumus. Viņš tomēr piebildis, ka policija aizturējusi vienu no grupējuma "Civilā aizsardzība" līderiem, kas tiek turēts aizdomās par maijā notikušā uzbrukuma organizēšanu NATO miera uzturētājiem.

Tikmēr Kosovas premjerministrs Albins Kurti nodevis atklātībai piecu punktu plānu spriedzes mazināšanai valsts ziemeļos. Cita starpā plāns paredz organizēt jaunas vēlēšanas serbu apdzīvotajās municipalitātēs un atsākt ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību vestās sarunas ar Serbiju.

Aprīlī notikušajās vēlēšanās četrās ziemeļu municipalitātēs, kurās etniskie serbi sastāda vairākumu, par mēriem tika ievēlēti albāņi, jo serbi vēlēšanas boikotēja.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.