ŅEM VĒRĀ ⟩ Plānotie grozījumi CSN attiecībā uz elektrisko skrejriteņu izmantošanu

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā pārvietošanās ar elektriskajiem skrejriteņiem strauji guvusi popularitāti, bet tehnoloģiju attīstība un cilvēku paradumu maiņa notiek tik strauji, ka regulējums un kontrole netiek tam līdzi.

Ministrs stāstīja, ka šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Ceļu satiksmes likumā un saskaņošanas procesā Ministru kabinetā (MK) ir grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Iecerēts, ka grozījumus Ceļu satiksmes likumā Saeima varētu pieņemt līdz Jāņiem, un tie stātos spēkā uzreiz pēc izsludināšanas. Savukārt MK noteikumus varētu apstiprināt vasaras laikā.

Ministrs izteica cerību, ka kopumā stingrāki ierobežojumi varētu stāties spēkā vēl šajā sezonā.

Likuma grozījumu mērķis ir pastiprināt elektrisko skrejriteņu lietošanas kontroli, nosakot, ka to drīkst darīt ne tikai Valsts policija (VP), bet arī pašvaldības policija.

Tāpat paredzēts būtiski palielināts sodu par braukšanu reibumā, pārvietojot priekšmetus, kā arī izmantojot viedierīces braukšanas laikā.

Savukārt Ceļu satiksmes noteikumos tiek virzīta iniciatīva, ka elektrisko skrejriteņu vadītājiem obligāti būs jāizmanto ķiveres.

Vitenbergs skaidroja, ka ar jauno regulējumu pašvaldības drīkstēs noteikt zonas, kurās ir atļauts novietot elektriskos skrejriteņus.

Tāpat paredzēts noteikt obligātu skrejriteņu reģistrāciju un numurzīmes.

Turklāt vadītājiem no 14 gadu vecuma, kas būs minimālais vecuma slieksnis elektriskā skrejriteņa vadīšanai, obligāta prasība būs velosipēda vai mopēda vadītāja apliecība.

Ministrs arī stāstīja, ka ir plānotas dažādas informatīvās kampaņas par to, kā izturēties uz ceļa.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ir jāmeklē risinājumi, kā elektrisko skrejriteņu iznomātājiem uzlikt par pienākumu sekot līdzi īrētājiem un fiksēt tos.

Tikmēr Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, atsaucoties uz 2022.-2023.gada statistikas datiem, ziņoja, ka vairums nakts stundās cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāju ir alkohola reibumā.

Viņš teica, ka 2022. un 2023.gadā kopumā cietuši vairāk nekā 400 elektrisko skrejriteņu vadītāju.

Aksenoks arī pauda, ka Latvijā kopumā vēl joprojām negadījumos vairāk cieš velosipēdisti, taču cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāju skaits strauji tuvojas velosipēdistu skaitam. Taču Rīgā cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāju skaits jau pārsniedz cietušo velosipēdistu skaitu.

Šogad no janvāra līdz maijam ceļu satiksmes negadījumos cietis 91 elektriskā skrejriteņa vadītājs un 147 velosipēdisti. Vienlaikus 2022.gada attiecīgajā periodā cieta 64 elektrisko skrejriteņu vadītāji un 113 velosipēdisti.

Periodā no janvāra līdz maijam ievainoti 375 elektrisko skrejriteņu vadītāji, smagi ievainoti - 28, bet bojā gājis - viens. Savukārt velobraucēji ievainoti 496, smagi ievainoti - 55, bet gājuši bojā - 20.

Aksenoks stāstīja, ka lielāks bojāgājušo velobraucēju skaits skaidrojams ar to, ka velosipēdisti vairāk pārvietojas pa ielām nevis ietvēm, tāpēc biežāk iesaistīti sadursmēs ar automašīnām.

Tāpat viņš minēja, ka, analizējot statistiku pa diennakts stundām, visvairāk cietušo gan ar elektriskajiem skrejriteņiem, gan velosipēdiem ir darba dienas noslēguma stundās. Savukārt nakts stundās ar elektriskajiem skrejriteņiem ir salīdzinoši daudz vairāk cietušo. Turklāt vairums no nakts stundās cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem ir alkohola reibumā. Nakts stundās cietušo velobraucēju ir krietni mazāk, turklāt - daudz retāk alkohola reibumā.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe uzsvēra, ka reālā statistika par cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem varētu būt sliktāka, jo bieži cilvēki, kas ar elektrisko skrejriteni braukuši reibumā, slimnīcā izvēlas neteikt patiesību, kā guvuši traumas.