Pie Madrides sākta pilsoņkara upuru ekshumācija Franko agrākajā atdusas vietā

Eksperti plāno ekshumēt 128 cilvēku mirstīgās atliekas. Šie cilvēki gāja bojā pilsoņkarā, kas Spānijā norisinājās no 1936.gada līdz 1939.gadam.

Mērķis ir atgūt mirstīgās atliekas un atdot tās tuviniekiem, lai viņi varētu tās ar cieņu apbedīt, apgalvo valdība.

Memoriālais komplekss, kurā 1975.gadā tika apbedīts arī Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958.gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.

Apbedījumu kompleksā tika apglabātas kopumā aptuveni 33 000 cilvēku mirstīgās atliekas. Apbedījumi ir anonīmi, un iezīmēti bija tikai divi kapi, kuros bija apglabāts Franko un republikāņu noslepkavotais Falangas dibinātājs Hosē Antonio Primo de Rivera.

Daļa no kara upuriem tur tika pārapbedīti no kapsētām un masu kapiem citur valstī, neinformējot par to tuviniekus.

2019.gadā Spānijas valdība pārvietoja Franko mirstīgās atliekas uz civilo kapsētu, un aprīlī to pašu izdarīja ar Primo de Riveras mirstīgajām atliekām.

Spānijas premjerministra Pedro Sančesa kreisā valdība, kas nāca pie varas 2018.gadā, solīja atjaunot to pilsoņkara upuru piemiņu, kuri cīnījās republikāņu pusē, kā Franko diktatūras upuru piemiņu. Par šīs kampaņas stūrakmeni kļuva Franko mirstīgo atlieku pārapbedīšana.

Sančesa valdības iecere ir pārvērst Kritušo ieleju par izlīguma vietu, kas atgādinātu par diktatūras tumšajiem gadiem. 2022.gada oktobrī tika pieņemts attiecīgs likums, kas cita starpā paredz arī masu kapos Spānijā apglabāto pilsoņkara upuru meklēšanu, kā arī notiesājošos spriedumu atcelšanu pret Franko oponentiem.

Labējās partijas kritizējušas likumu par lieku pagātnes traumu uzjundīšanu.

Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc astoņarpus desmitgadēm.

Opozīcijā esošās Tautas partijas līderis Alberto Nunjess Feiho solījis atcelt šo likumu, ja nokļūs pie varas pēc jūlijā gaidāmajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām.

Aptaujas sola uzvaru PP, bet tai, visticamāk, būs nepieciešams nacionālkonservatīvās partijas "Vox" (Balss) atbalsts, un tā nebūs viegla sadarbība.