Fotografē bāzes un ierīko slēpņus. Kas ir ārvalstu aģenti Latvijā?

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērn ievērojami samazinājies apdraudējums, kādu Krievijas izlūkdienesti spēja radīt, strādājot diplomātiskajā piesegā. Daudzas valstis, arī Latvija, pazemināja attiecību statusu ar Krieviju, un Rietumvalstis kopā izraidīja vairāk nekā 370 Krievijas izlūku, kuri strādāja vēstniecībās un konsulātos. Par to pagājušā gada pārskatā raksta VDD.

Intervijā raidījumam "De facto" dienesta priekšnieks Mežviets stāsta, ka pašlaik Latvijā lielāko apdraudējumu turpina radīt izlūkošana no Krievijas teritorijas, specdienestiem izmantojot personas, kas dzīvo Latvijā vai regulāri ieceļo.

"Protams, karš Ukrainā, Krievijas agresija pret Ukrainu ir ieviesusi zināmas korekcijas. Uz šo brīdi, ja mēs raugāmies uz Krievijas izlūkošanas mērķiem mūsu valstī, tad, protams, ļoti liels akcents tiek likts uz militāro izlūkošanu, konkrēti ar izlūkošanas informācijas iegūšanu par NBS un mūsu sabiedroto valstu militāro kontingentu mūsu valsts teritorijā," atzīmē Mežviets.

Militāros izlūkus interesē ziņas par bruņoto spēku personālu, tehnisko nodrošinājumu un būvēm, kā arī valsts kritisko infrastruktūru.

Drošības dienesta vadītājs skaidro, ka sabiedriskajā domā bieži tiek pārvērtētas iespējas, ko sniedz tehniskā izlūkošana. Arī modernākajām satelīta iekārtām ir savi limiti. Tādēļ izlūkdienesti cenšas noskatītajiem objektiem tikt maksimāli tuvu klāt arī dabā.

"Tā ir tāda informācija, kuru ir iespējams iegūt tikai no cilvēka, respektīvi, no sadarbības partnera, no aģenta, kuram ir dots uzdevums šādu informāciju vākt. Jo objekts, militārs objekts, protams, viņu var redzēt no gaisa, izmantojot dažādas satelītu tehnoloģijas, bet objekts ar noteiktu regularitāti ir jāapseko, ja tā var izteikties, uz zemes, novērot to dažādos diennakts laikos, laika apstākļos un gadalaikos," saka VDD priekšnieks.

Vairāki VDD un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta notvertie spiegi nodarbojušies tieši ar šādu taktisko izlūkošanu. Piemēram, kāds baltkrievs vārdā Andrejs regulāri ieceļoja Latvijā kā tūrists. Ikreiz slēpti filmēja un fotografēja vismaz vienu nozīmīgu objektu, piemēram, NBS, dzelzceļa, elektroenerģijas un gāzes infrastruktūru, lidostu, ostu, satiksmes mezglus. Video un foto nodeva Baltkrievijas militārajam izlūkdienestam. Andreju pērn februārī aizturēja pie Ādažu bāzes.

Baltkrievijas pilsonim piesprieda astoņus gadus cietumā. Viņš spriedumu ir pārsūdzējis.

Taču ne visi ārvalstu militāro izlūkdienestu aģenti ievāc informāciju. Ir arī tādi, kas nodrošina atbalsta funkcijas. "Tā ir konspiratīvo dzīvokļu, dažādu specifiski sagatavotu objektu uzturēšana, nodrošināšana. Šāda veida palīgdarbības, atbalsta darbības ir svarīgas, lai plānotu un vajadzības gadījumā tieši īstenotu diversijas un sabotāžas rakstura aktivitātes pret mūsu militāro un civilo infrastruktūru," skaidro Mežviets.

Piemēram, Latvijas nepilsonis vārdā Ruslans kādā nomaļā vietā bija ierīkojis slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai. Koordinātes nodeva Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba galvenās pārvaldes jeb GRU pārstāvim. Pērn janvārī vīrietim par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā piemēroja 15 tūkstošu eiro naudassodu.

Pēc drošības dienesta publiskā pārskata "De facto" izsecināja, ka Ruslana parametriem atbilst viena persona Latvijā, kuru arī sazvanījām. Vīrietis lūdza pāriet uz krievu valodu. Uzsvēra, ka informācija par sadarbību ar GRU nav precīza, bet viņa atbildes līdz galam nepārliecināja.

“Kāda starpība – aizturēja, neaizturēja? (..) Publiski nekas nebija, un nevar būt, jo nekas tāds nebija, kā jūs runājat. Ir nedaudz sagrozīta informācija,” īsā telefonsarunā sacīja Ruslans.

Apsūdzētais vainu esot atzinis, izdarīto nožēlojis un sodu samaksājis, raidījumam sacīja prokuratūrā.

Joprojām nav gala atrisinājuma kriminālprocesā, kurā par spiegošanu Krievijas labā apsūdz uzņēmēju Valentīnu Frolovu, kuru “de facto” intervēja pirms gada un kurš izdarīto nožēloja. Pirmajā instancē Frolovam piesprieda piecus gadus cietumā. Viņš cenšas panākt maigāku sodu. Nākamā apelācijas instances tiesas sēde plānota rudenī.

VDD priekšnieks aicina Latvijas iedzīvotājus pašreizējos apstākļos ļoti rūpīgi izvērtēt braukšanu uz Krieviju un Baltkrieviju, jo nokļūstot robežas otrā pusē viņi ir pakļauti vervēšanas riskam.

"Tā tiešām ir nopietnas problēma, nopietni riski. Nekādi Krievijas vai Baltkrievijas dabas skaistumi vai kultūrvēsturiskais mantojums un tā apskate vai kaut kādas lētākas preces nav tā vērtas, lai apdraudētu savu drošību, radītu sev problēmas nākotnē," sacīja Mežviets.

VDD vadītājs pašlaik nav gatavs komentēt bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona kriminālprocesu, jo tajā vēl nav nevienas tiesu instances sprieduma. Jāatgādina, ka šajā lietā kā ziņu nodevēji izgaismojās vairāki bijušie drošībnieki.

LTV arī atzīmē, ka aizvadītajā gadā gandrīz dubultojies pēc VDD rekomendācijām melnajā sarakstā iekļauto ārvalstnieku skaits. Turpmāka ieceļošana Latvijā tika liegta 113 personām, no tām 43 saistībā ar identificētiem izlūkošanas riskiem.