Lietuvā izmeklē, vai Latvijas uzņēmums gāzes projektā nav piegādājis Krievijā ražotas detaļas

Pagājušā gada maijā Lietuvas, Polijas un Latvijas prezidenti atklāja GIPL cauruļvadu. Tas savieno Poliju un Lietuvu, tagad Baltijas gāzes apgādes sistēma vairs nav izolēta no pārējās Eiropas. Cauruļvads Lietuvā stiepjas 165, bet Polijā- 343 kilometru garumā.

Pusmiljardu eiro vērtajam projektam 60% finansējuma nāca no Eiropas Komisijas. Pārējo ieguldīja iesaistītie gāzes pārvades operatori. Lietuvā tas ir "Amber Grid", Latvijā "Conexus Baltic Grid".

Cauruļvada Lietuvas daļas būvniecība izmaksāja 116 miljonus eiro. 2019. gada nogalē par projekta galveno būvnieku izvēlējās vietējo uzņēmumu "Alvora". Tas izraisīja skandālu, jo iepriekš šī kompānija Krievijā bija būvējusi objektus Putina līdzgaitnieku uzdevumā. Līgumu noslēdza, un 2020. gada vasarā Lietuvas sabiedriskais medijs LRT ziņoja, ka būvnieks gāzes cauruļvada savienojumus pasūtījis no Čeļabinskas rūpnīcas, kas apgādā arī Krievijas militāro industriju.

"Amber Grid" nācās reaģēt. Tas uzdeva projektā izmanot tikai Eiropas Savienībā ražotas detaļas. No Krievijas plānoto savienojumu vietā pasūtīja poļu uzņēmuma "Tasta" un rumāņu "Sara" ražojumus.

Pirms gada LRT ziņoja par aizdomām, ka Čeļabinskā ražotās detaļas tomēr izmantotas, bet to sertifikāti viltoti, lai Krievijas ražojumu uzdotu par poļu un rumāņu. "Amber Grid" paziņoja par iekšējas izmeklēšanas sākšanu.

Tagad Lietuvas laikraksta "15min" izmeklēšana ar "Nekā personīga" dalību atklāj, ka aizdomīgās detaļas piegādātas ar Latvijas uzņēmuma starpniecību. Tas ir SIA "Conti Chemical Company".

Detaļas pavadošajos sertifikātos ir vairākas dīvainības. Pirmkārt, norādītais izejmateriāls netiek izmantots poļu fabrikā, kas it kā ir ražotājs. Otrkārt, norādīts mazāk informācijas nekā vajadzētu. Treškārt, savienojums dokumentos vizuāli atšķiras no tā, kas piegādāts realitātē.

Aizdomīgās detaļas ir 158 gāzes cauruļvadu savienojumi. Gandrīz visi ir ierakti zemē. Lai aizdomas kliedētu, Lietuvas gāzes infrastruktūras operators "Amber Grid" kopā ar būvniekiem devās uz vienu no nedaudzajām vietām, kur gāzes cauruļvads iziet virszemē.

Tieši tajā vietā gāzes cauruļvada savienojumus bija piegādājis Latvijas uzņēmums "Conti Chemical Company".

Tieši metināšanas pēdas ir viskliedzošākā zīme. Poļu rūpnīca "Tasta Armatura", kuras vārds ir uz sertifikāta, šādus veidgabalus neražo. Saskaņā ar GIPL projekta prasībām, uz savienojuma ārējās sienas jābūt norādītiem ražotāja datiem. Inspektori noberza krāsu, bet nekādas atzīmes tā arī neatrada.

Apskatot fotogrāfijas, dokumentus un citas liecības, Polijas kvalitātes standartu uzraugošā iestāde anulējusi "Tasta" konkrētā produkta kvalitātes sertifikātu.

Latvijas ģenerālprokuratūra un policija nevarēja sniegt informāciju vai "Conti Chemical Company" amatpersonas pratinātas pēc Lietuvas lūguma vai saskaņā ar Latvijā ierosinātu pārbaudi. Valsts drošības dienests informēja, ka kriminālprocesu nav ierosinājis, bet situācijai pievērsis uzmanību pēc mediju publikācijām.

Rīgā reģistrētā "Conti Chemical Company" pieder trīs personām: Samuilam Antokolam (55%), Arkādijam Koganam (30%) un Viktoram Brodam (15%). Firma dibināta 1994. gadā kā Šveices uzņēmuma "ABC Conti" meita. Šveices firmas vadībā bija tolaik skandalozais Grigorijs Lučanskis.

Informācija par aizdomīgajām detaļām kļuva zināma no galvenā būvnieka "Alvora" un tā apakšuzņēmēja ŠDS strīda. Abas firmas tiesā mēģina viena no otras piedzīt naudu.

Iespējams, tādēļ sākotnēji Lietuvas gāzes pārvades operators apvainojumiem par viltotajām detaļām neticēja. Uzskatīja, ka nomelnošana ir daļa no cīņas taktikas. ŠDS vadītājs Leons Čepuļs kopš 2021. gada oktobra iestādēm raksta oficiālas vēstules par iespējamo dokumentu viltošanu, jo uzskata, ka nevar garantēt uzbūvētā kvalitāti.

Saskaņā ar Eiropas standartiem metinātām detaļām, kas tiek izmantotas augsta spiediena apstākļos, kā tas ir gāzes cauruļvadā, jāatbilst striktiem tehnoloģiskiem standartiem. Bez atbilstošiem sertifikātiem, neviens par to atbilstību, izcelsmi vai kvalitāti galvot nevar.

Saskaņā ar Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja datiem "Conti Chemical Company" piegādājis produktus un pakalpojumus "Latvijas Gāzei" un "Conexus Baltic Grid".

Latvijas firmas "Conti Chemical Company" piegādātos cauruļvadus pēc Lietuvas skandāla izgaismošanās "Conexus" esot pastiprināti pārbaudījis. Nekādas nesakrītības nav atklātas.

Ko skandāls nozīmē visam reģionam nozīmīgajam GIPL projektam, ko finansējusi Eiropas Komisija, neviens nevar pateikt. "Amber Grid" "Nekā personīga" atteica interviju. Pagājušajā nedēļā, saņemot mūsu Lietuvas kolēģu jautājumus, uzņēmums izplatīja paziņojumu, ka par aizdomīgajām detaļām vērsies policijā.

Ar viltotiem dokumentiem, iespējams, GIPL projektā izmantotās detaļas nāk no Čeļabinskas fabriku grupas "ChelPipe". Tās pieder uzņēmumam TMK, kura īpašnieks līdz pagājušā gada pavasarim bija Dmitrijs Pumpjanskis. Viņš bija pirmajā - Putinam vistuvāko oligarhu - grupā, kam uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā piemēroja Eiropas Savienības sankcijas.

Čeļabinskas fabrikām nomainīja īpašniekus, bet tās tāpat turpina būt sankcionētas sektorālu ierobežojumu dēļ.

"Amber Grid" atklājis arī dīvainības ar projektā izmantotiem cauruļvadu atlokiem. Saskaņā ar dokumentiem tie it kā nāca no vienas Čehijas firmas, bet dabā uz tiem atklāta cita ražotāja logo. Arī tas atrodas Čehijā, bet pieder jau minētajai Čeļabinskas fabrikai.