​Vispostošākais spiegošanas gadījums ASV vēsturē. Kas bija Roberts Hansens?

2000. gada decembrī pie FIB aģenta Ričarda Garsijas vērsās kolēģis, kura uzraudzībā bija Krievijas nodaļa. Viņš vaicāja, vai Garsija pazīst vīrieti vārdā Roberts Hansens. Garsija atbildēja, ka nezina.

"Tas labi," sacījis Garsijas kolēģis. "Jo tu tūlīt iepazīsi."

Dažus mēnešus vēlāk, daļēji pateicoties Garsijas slepenajam darbam, par Hansenu uzzināja visas Savienotās Valstis. Hansena arests 2001. gada februārī bija šokējošs pavērsiens arī izlūkdienestu aprindās. Hansena dubultās dzīves noslēpums izplatījās mediju pirmajās lapās.

Hansens apguva krievu valodu augstskolā un sāka strādāt FIB 1976. gadā. Desmit gadu laikā viņš bija kļuvis par nodevēju. Sākot ar 1985. gadu, Hansens slepeni darbojās Maskavas labā, pārdodot PSRS un Krievijai īpaši slepenus dokumentus un kompromitējot spiegu identitāti.

Hansena spiegošanas rezultātā tika arestēti un ieslodzīti trīs ASV avoti, bet vēl diviem izpildīts nāvessods.

Daži no īpaši slepenajiem dokumentiem, ko Hansens nodeva, ietvēra ASV izlūkdienestu vērtējumu par padomju mēģinājumiem vākt izlūkdatus par Amerikas kodolprogrammām. Hansens sniedza informāciju PSRS VDK un vēlāk tās postpadomju pēcnācējai.

Hansens tik ilgi darbojās neviena nemanīts, pateicoties savām vecmodīgajām spiegošanas metodēm. Viņa paņēmiens bija nolikt dokumentus un materiālus kādā konkrētā vietā, kur tos atrastu viņa krievu sabiedrotie. Nozagto izlūkdatu nodošanai tika izvēlētas ikdienišķas vietas visā Virdžīnijas piepilsētas apkaimē.

Hansena "priekšnieki" Maskavā nezināja viņa identitāti. Viņš izmantoja segvārdu Ramons Garsija, nesaistīti ar Robertu Garsiju, kurš prātoja, ka sakritība varētu Hansenu saniknot.

Hansens turpināja slepeni darboties vēl ilgi pēc Berlīnes mūra krišanas un PSRS sabrukuma. Viņš centās uzturēt sakarus ar sabiedrotajiem Krievijā vēl līdz pat brīdim, kad tika arestēts.

Nodevēja identificēšana

ASV izlūkdienestu amatpersonu vidū jau kopš 1990. gadiem pastāvēja aizdomas, ka spiegu vidū ir kāds nodevējs, tomēr bija vajadzīgi vairāki gadi, lai saprastu, ka tas ir Hansens.

Tad ASV labā strādājošs krievs ieguva krievu dokumentus par viņu labā strādājošu amerikāņu aģentu Virdžīnijā. Dokumentos ASV inteliģences amatpersonas atklāja telefonierakstu starp Hansenu un viņa "priekšniekiem", kā arī pirkstu nospiedumus, kas bija palikuši uz atkritumu maisiem, kuri tika izmantoti dokumentu nodošanai.

2000. gada novembrī FIB bija noskaidrojuši nodevēju savu spiegu vidū. Tomēr viņiem tas vēl bija jāpierāda.

FIB izstrādāja plānu, kā Hansenu uzraudzīt, pārceļot viņu no Valsts departamenta, kurā viņš strādāja, un izveidojot fiktīvu darbvietu, kas ļautu viņu uzraudzīt.

"Tas, ko mēs vēlējāmies, bija iegūt pietiekami daudz pierādījumu, lai viņu notiesātu. Galvenais mērķis bija pieķert viņu darbībā," sacīja bijusī Pretizlūkošanas nodaļas direktora vietniece Debra Evansa Smita.

Tas bija brīdis, kurā arī tika iesaistīts Garsija. 2000. gada 8. decembrī FIB Krievijas biroja nodaļas priekšnieks izstāstīja Garsijam par Hansenu.

Garsija bija pieredzējis slepenais darbinieks, kurš uzdevās par Hansena jauno, ļoti birokrātisko priekšnieku. "Viņš mani ienīda, teiksim tā," atminas Garsija.

Tikai daži FIB darbinieki zināja par viņu vidū esošo spiegu.

Pagrieziens izmeklēšanā

Garsija pieņēma darbā 26 gadus veco Ēriku O'Nīlu. Viņam bija hakera prasmes, un viņš uzdevās par Hansena administratīvo palīgu.

"Šis bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem manā dzīvē - salīdzinoši agrā vecumā slepeni darboties un stāties pret postošāko spiegu ASV vēsturē," medijam BBC sacīja O'Nīls.

Dažu nākamo nedēļu laikā abi labi iepazinās, lai gan slepus vāca datus viens par otru. O'Nīls pat vienu reizi pievienojās Hansena ģimenei baznīcas apmeklējumā.

O'Nīls raksturoja Hansenu kā narcistisku un ar lielu ego. "Viņš gribēja būt mentors. Viņš gribēja kādam nodot savas zināšanas," sacīja O'Nīls.

Hansens dzīvoja dubultu dzīvi vairākos veidos. Viņš sevi pasniedza kā reliģiozu un apņēmīgu, pretkomunistisku, konservatīvu vīrieti.

Taču saskaņā ar ziņojumiem, viņš apmeklēja arī striptīzklubus un pat ļāva draugam slepeni vērot, kā viņš un viņa sieva nodarbojas ar seksu. Turklāt Hansens iesaistījies slepenās, bet ne fiziskās attiecībās ar eksotisko deju dejotāju, kuru viņš apdāvināja un ņēma līdzi FIB braucienā uz Honkongu.

Hansenam esot ļoti patikuši ieroči, tāpēc Garsija vairākkārt aizveda Hansenu uz šautuvi. To laiku izmantoja aģenti, veicot izmeklēšanu, tostarp arī vienā no Hansena mašīnām, kur tika atrasti augstākās slepenības dokumenti. Kādu dienu, kamēr Hansens bija aizvilināts uz šautuvi, O'Nīls masveidā kopēja Hansena telefona saturu un knapi to paspēja nolikt vietā, pirms nodevējs atgriezās.

Saskaņā ar FIB informāciju, 2001. gada februārī 300 aģenti darbojās Hansena lietas izmeklēšanā. Viņi gaidīja, kad Hansens atkal dosies atstāt slepenos dokumentus kādā konkrētā lokācijā, kur tos pēc tam paņemtu Krievijas darboņi.

Sodīts uz mūžu aiz restēm

Hansens tika arestēts 2001. gada februārī Foksstounas parkā Virdžīnijā.

Viņš neesot izskatījies pārsteigts un vaicājis: "Kāpēc jums tas aizņēma tik daudz laika?"

Hansens atzina savu vainu 15 apsūdzībās spiegošanā un sazvērestībā, lai izvairītos no nāvessoda, un izteica nožēlu par savu nodevību. "Man tas dara kaunu," viņš sacīja 2002. gada tiesas sēdē, kurā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums bez nosacītas atbrīvošanas. Viņu nosūtīja uz cietumu Florencē, Kolorādo, kur viņš palika vairāk nekā 20 gadus līdz savai nāvei šonedēļ.

FIB direktors Luiss Frīhs nosauca Hansena nodevību par "visnodevīgāko rīcību, kādu vien var iedomāties pret valsti, kurā valda tiesiskums".

Lieta pamatīgi sabojāja ASV attiecības ar Krieviju. Tā laika prezidents Džordžs Bušs izraidīja daudzus Krievijas diplomātus.

Garsija nosauca Hansenu par vispostošāko spiegu ASV vēsturē. "Par to postu, ko viņš nodarīja ASV un Krievijai, par cilvēkiem, kas mira tās informācijas dēļ, ko viņš nodeva. Par to, ka viņš to darīja tik ilgi. Tas vienkārši bija iespaidīgi, ka tas notika tā, kā tas notika," sacīja Hansens.