"Milzīgu lomu spēlē uzticēšanās. Es domāju, ka šī ģimene nevienam nav uzticējušies kā man un otrai surogātmammai. Manuprāt, tāda uzticība nepastāv pat starp vīru un sievu," par savu pieredzi, iznēsājot kāda cita bērniņu, stāsta latviete Ina.

To, ka es gribēšu būt surogātmamma, zināju jau 20 gadu vecumā, kad mācījos medicīnas skolā. Protams, dzīvojot Latvijā, sapratu, ka tas nekad nenotiks, bet pārceļoties uz Angliju, nāca citi dzīves notikumi, tāpēc nekad nesanāca tajā visā tā kārtīgi ieskatīties. Tad beidzot nu jau pirms pieciem gadiem es sāku meklēt kaut kādu informāciju, kā to realizēt Anglijā. Atradu vairākas lielās surogāciju apvienības, kur gan visiem, izņemot pašus surogātus, bija par dalību jāmaksā. Mans lielākais informācijas avots bija ļoti labi vadītas grupas vietnē "Facebook".

Komentāri (1)
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp