"Re:Check": Kāda kādreiz bija Lemberga nostāja par iestāšanos NATO un ko viņš stāsta tagad? (1)

Lembergs 25. maijā piedalījās Rīga TV24 raidījumā Ziņu TOP. Žurnālists Ansis Bogustovs jautāja Lemberga viedokli par todien aktuālo ziņu – Krievijas un Baltkrievijas parakstīto līgumu par krievu kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā. Lembergs norādīja, ka esam tiešā draudu reģionā un "gandrīz pusotra gada laikā izdarīts pārāk maz, lai izvietotu Latvijas teritorijā pietiekamus NATO aizsardzības spēkus, lai NATO varētu reaģēt sekundi pēc, iespējams, reāliem draudiem no Krievijas."

 Uz to žurnālists viņam atgādināja vēsturi: "Jūs bijāt politikā vienu brīdi arī cilvēks, kas teica, ka nevajag skriet uz NATO. Nevajag skriet uz NATO un Eiropas Savienību. Un šobrīd jūs sakāt, ka Latvijā ir pārāk maz NATO spēku."

Lembergs atbildēja:

"Pirmkārt, atkal man jūs jālabo. Latvija pievienojās NATO un ES tad, kad Latvijas valdību vadīja Zaļo un Zemnieku savienība un konkrēti Indulis Emsis.

Un es tajā laikā biju ļoti aktīvā pozīcijā ZZS, un skaidrs, ka arī tajā laikā mans viedoklis bija, ka Latvijai jāpievienojas gan ES, gan NATO. Tas, ko Jūs apgalvojāt, ka es tur kaut ko teicu vai kā, tas viss ir fufelis. Tieši pateicoties ZZS, Latvija pievienojās NATO un ES."

Viņš arī piebilda, ka pastāvot tendence sagrozīt vēsturi, bet to nekad darīt nevajagot.

Vai iestāšanās NATO ir ZZS nopelns?

Latvija par pilntiesīgu NATO dalībvalsti kļuva 2004. gada 29. martā. Nepilnas trīs nedēļas pirms tam Ministru prezidenta amatā bija stājies ZZS pārstāvis Indulis Emsis. Latvija sāka sadarbību ar Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju jeb NATO neilgi pēc neatkarības atjaunošanas, savā mājas lapā informē Aizsardzības ministrija.

NATO sanāksmē Vašingtonā 1999. gadā Latvijai un citām kandidātvalstīm piedāvāja izstrādāt Rīcības plānu dalībai NATO. Savukārt 2002. gada 21. novembrī Latvija saņēma uzaicinājumu pievienoties aliansei.

Pāris nedēļas pirms tam bija apstiprināta Einara Repšes (Jaunais laiks) vadītā valdība, kurā bija arī tajā pašā gadā dibinātā ZZS (to izveidoja, apvienojoties Latvijas Zemnieku savienībai un Latvijas Zaļajai partijai; abas partijas pirms tam deviņdesmitajos gados strādāja vairākās valdībās). 

Laiks līdz oficiālajai uzņemšanai 2004. gadā bija vajadzīgs, lai NATO paplašināšanos ratificētu visas tobrīd 19 NATO dalībvalstis. Līdz ar to apgalvojums, ka Latvija pievienojās NATO, "tieši pateicoties ZZS", ir maldinošs. Tas bija vairāku valdību un tajā strādājošo partiju darba rezultāts.

"Re:Check" e-pasta vēstulē jautāja Lembergam, kāpēc uzsvēra tieši ZZS lomu. Viņš atsūtīja atbildi video formātā. Tajā Lembergs atzina, ka, "protams, pievienošanās process NATO un Eiropas Savienībai sākās agrāk,” bet vienlaikus pauda, ka "gala akordu" esot izdarījusi "Emša jeb ZZS valdība". Tāpat viņš norādīja uz ZZS dalību valdībā kopš 2002. gada.

Ko Lembergs iepriekš stāstīja par NATO?

Tā kā Lembergs raidījumā noraidīja atgādinājumu par viņa iepriekšējo skeptisko nostāju saistībā ar NATO, Re:Check pārbaudīja ziņu arhīvus.

2001. gads: NATO paplašināšanās nedod drošības garantijas

Aģentūras LETA arhīvā ziņas ar Lemberga viedokli atrodamas dažādos laika periodos. Piemēram, 2001. gada 8. oktobra ziņas virsraksts vēsta: "Lembergs aicina diskutēt par nepieciešamību Latvijai stāties NATO".

Neilgi pirms tam ASV Ņujorkā bija noticis 11. septembra terorakts. Lembergs norādīja uz terorisma draudiem un pauda, ka nesenā traģēdija parādījusi – NATO nevarot sniegt nekādas drošības garantijas jau esošajām dalībvalstīm.

Taču viņš to esot teicis arī iepriekš. "Vēl pirms 11.septembra traģēdijas ASV es uzsvēru, ka NATO aritmētiskā paplašināšanās šobrīd nedod drošības garantijas nevienam, bet galvenā uzmanība un visas demokrātiskās pasaules centieni jāpievērš cīņai pret starptautisko terorismu, tajā skaitā NATO aktīvāk jāsadarbojas ar Krieviju," Lemberga sacīto atstāsta LETA.

2002. gads: Negrasos tik vienkārši un pašsaprotami atteikties kaut vai no daļas Latvijas neatkarības

2002. gada 25. novembrī, dažas dienas pēc Latvijas uzaicināšanas iestāties NATO, LETA publicēja ziņu ar virsrakstu: "Lembergs: iestājoties NATO, Latvija tiek pakļauta starptautiskā terorisma draudiem". 

Viņš sacījis, ka NATO, kāds tas ir patlaban, nerisinās Latvijas drošību, bet mazināšot to. "Latvija tiek pakļauta starptautiskā terorisma draudiem, kļūstot par NATO locekli," Lembergu citē LETA. Ziņā lasāms arī Lemberga paustais, ka Latvijas iestāšanās jebkurās starptautiskās organizācijās paredz daļas neatkarības zaudēšanu un kā "deputāts, kurš balsoja par Latvijas neatkarību, negrasos tik vienkārši un pašsaprotami atteikties kaut vai no daļas Latvijas neatkarības".

Lembergs atzinis, ka viņa atšķirīgais viedoklis par Latviju NATO "ļoti daudziem nepatiks un ir gaidāma spēcīga kritika, pārmetumi par viņa viedokli", tāpēc viņš ir gatavs piedalīties tiešā diskusijā par šo jautājumu, "jo Latvijas iestāšanos NATO apšauba arī citi un sabiedrības labad būtu lietderīgi izdiskutēt šo jautājumu." Viņš norādījis, ka būtu jāveido cita organizācija vai alianse, kas nodarbotos ar drošības jautājumiem.

2014. gads: Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija

Jau pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī tolaik Ventspils mērs Lembergs iespējamo NATO spēku ievešanu Latvijā pielīdzināja okupācijai. 2014. gada 4. aprīlī Lembergs citēts izdevuma Ventas Balss portālā ar atsauci uz Leta: "Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija – tas pats, kas 1940. gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku."

16. aprīlī viņš savu nostāju pauda arī Krievijas valsts televīzijas Pirmajā kanālā: "Kāds amerikāņu karavīrs var uzlaist raķeti Pleskavai vai Maskavai un tas būs izdarīts no Latvijas teritorijas bez Latvijas ziņas, jo komandieri ir amerikāņi. Un atbildes trieciens var sekot vai sekos pa Latvijas Republikas teritoriju."

Viņš arī norādījis, ka Latvijai esot līgums ar ASV, ka noziegumus, kurus izdara ASV karavīri, nevar iztiesāt Latvijā, bet tikai Amerikā. "Tāpēc sveša karaspēka uzrašanos Latvijā uzskatu par ārkārtīgi bīstamu. Kas okupēja Gibraltāru? NATO valstis, Lielbritānija. Kas okupēja Kipru? NATO valsts Turcija.

Tā kā praksē Eiropā lielāka bīstamība nāk no NATO dalībvalstīm, nekā no citām valstīm. Tā ir prakse," teica Lembergs. Tolaik medijos plaši izskanēja kritiski viedokļi par Lemberga izteikumiem. Līdz ar to Lemberga nostāja par Latvijas dalību NATO savulaik tiešām bija citāda.

Ko atbildēja Lembergs?

"Re:Check" nosūtīja arī Lembergam citātus no ziņām par viņa kādreiz pausto viedokli par NATO un lūdza komentāru. Apmēram desmit minūšu garā atbildes video Lembergs komentē savus citātus un norāda: "Visbeidzot. Viss plūst, viss mainās." Viņš pauž, ka šobrīd jaunajā ģeopolitiskajā situācijā "ir ļoti svarīgi tieši, lai Latvija būtu fiziski, reāli aizsargāta ar vismodernākajiem ieročiem un ar pietiekami jaudīgu armiju, ko pati Latvija nodrošināt nevar".

Savas uzrunas noslēgumā Lembergs norāda, ka "salīdzināt situāciju ar 2001., 2002., pat 2014. gada, teiksim, aprīli, un 2023. gada maiju – tās ir vienkārši nesalīdzināmas lietas, jo ģeopolitiskā situācija reģionā, kurā atrodas Latvija, ir ļoti radikāli mainījusies un atbilstoši tam ir jārīkojas arī Latvijai un jārīkojas NATO."

Secinājums: Lemberga vārdi, ka Latvija pievienojās NATO, "tieši pateicoties ZZS", ir būtisks pārspīlējums. Savukārt viņa teiktajam, ka atgādinājums par kādreiz skeptisko attieksmi pret iestāšanos NATO esot "fufelis" un nevajagot "sagrozīt vēsturi", trūkst būtiska konteksta. Ziņu arhīvos atrodams, ka Lembergs vairākkārt par šo organizāciju izteicies kritiski.

Pirms Latvijas iestāšanās viņš ir paudis, ka NATO paplašināšanās nedod drošības garantijas, ka iestāšanās jebkurās starptautiskās organizācijās paredz daļas neatkarības zaudēšanu un "negrasos tik vienkārši un pašsaprotami atteikties kaut vai no daļas Latvijas neatkarības". Savukārt jau pēc Latvijas iestāšanās aliansē un Krievijas īstenotās Krimas aneksijas Lembergs NATO spēku izvietošanu Latvijā sauca par ārkārtīgi bīstamu un pielīdzināja okupācijai.