Sprādziens Kahovkas HES. Informācija par 6. jūnija notikumiem

Šoigu apsūdz "Kijivas režīmu" dambja spridzināšanā

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apsūdzēja "Kijivas režīmu" Kahovkas hidroelektrostacijas konstrukciju spridzināšanā. Viņš apgalvo, ka tas darīts, lai izjauktu Krievijas armijas ofensīvu.

Tajā pašā laikā Šoigu iepriekš nav runājis par jebkādu Krievijas uzbrukumu. 2022. gada novembrī Krievija atkāpās no Hersonas, kur atrodas Novaja Kahovkas pilsēta un Kahovkas hidroelektrostacija.

Krievijas militārais departaments citē šo Šoigu paziņojumu:

"Šonakt Kijivas režīms pastrādāja kārtējo terorisma noziegumu: tika uzspridzināta Kahovkas hidroelektrostacija, kas izraisīja plašu teritoriju applūšanu. [..]

Lai novērstu Krievijas armijas ofensīvas darbības šajā frontes sektorā, Kijivas režīms veica sabotāžu, faktiski terora aktu, kas noveda pie plašu teritoriju applūšanas un radīs smagas un ilgtermiņa sekas uz vidi."

Sekas būs iespējams izvērtēt tikai aptuveni pēc nedēļas

Brīfingā Kijevā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Kahovskas hidroelektrostacijas sprādziena sekas būs skaidras aptuveni pēc nedēļas, kad ūdens līmenis pazemināsies. 

Viņš atgādināja, ka Ukrainas izlūkdienesti jau iepriekš ziņoja, ka Krievijas iebrucēji pagājušajā gadā mīnējuši Kahovskas HES dambi. Pēc valsts vadītāja teiktā, Ukrainas amatpersonas jau iepriekš izpratušas riskus, kas varētu rasties sprādziena rezultātā, un tika sagatavotas glābēju un citu dienestu komandas.

"Visi zina, kā rīkoties. Bet tomēr, pat ja zini, ko darīt, tas nenozīmē, ka tā nav traģēdija un nopietns izaicinājums dabai, sabiedrībai, humanitārajai palīdzībai," sacīja Zeļenskis.

Viņš precizēja, ka šobrīd situācija ir smaga, un par sekām runāt ir pāragri.

"Traģēdijas sekas būs skaidras apmēram pēc nedēļas... kad ūdens aizies un būs skaidrs, kas tur palicis," sacīja prezidents.

Zelenskis arī uzsvēra, ka šajā gadījumā runa ir par terorismu, jo iebrucēji dambi iepriekš apzināti mīnējuši. Ukraina veic vairākus pasākumus starptautiskajā arēnā, jo īpaši, lai sauktu pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par ekocīdu Ukrainas teritorijā.

"Mēs iesaistām visus: valstu vadītāju, valdību vadītāju līmenī. Jautājums primāri nav par palīdzību, bet gan par to, lai notikušo sakārtotu. Tā ir liela atšķirība... Mūsuprāt, tas ir noziegums, Ģenerālprokuratūra to jau ir reģistrējusi. Tas būs ar pierādījumiem. Ir mūsdienīga kvalifikācija - ekocīds. Strādāsim šajā virzienā," sacīja valsts vadītājs.

Ukrainas diplomāti koncentrēsies uz darbu ar valstīm, kuras ieņem starpnieka pozīciju. Zelenskis arī piebilda, ka cer, ka Latīņamerikas un Āzijas valstis, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas reaģēs uz ekocīda noziegumu.

"Es domāju, ka šeit, pirmkārt, ir jābūt kriminālatbildībai. Starptautiskajām institūcijām, tostarp Starptautiskajai Krimināltiesai, būtu jāreaģē."

Latvijas biedrība "Tavi draugi" sākusi ziedojumu vākšanu plūdos cietušajiem

Biedrība "Tavi draugi" no sadarbības partneriem Ukrainā ir saņēmusi sarakstu ar steidzami nepieciešamo cietušajiem un aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju palīdzēt, ziedojot gultas veļu, dvieļus, spilvenus un segas, mitrās un sausās salvetes, ziepes, šampūnu, dušas želeju, zobu pastu un zobu birstes, autiņbiksītes gan pieaugušiem, gan bērniem, mazgāšanas līdzekļus, konservus vai ātri pagatavojamu pārtiku ar ilgstošu derīgumu termiņu, elektriskās tējkannas, mikroviļņu krāsnis un ledusskapjus.

Ziedojumus iespējams nodot biedrības "Tavi draugi" angārā Rīgā, Ventspils ielā 50, no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 10 līdz 18.

Nepieciešams evakuēt aptuveni 40 000 cilvēku

"Ukrainas kontrolētajā teritorijā evakuācijai pakļauti vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, Ukrainas varas iestādes jau ir sākušas evakuāciju. Turklāt Ukrainas nekontrolētajā teritorijā būtu jāevakuē aptuveni 25 tūkstoši mūsu cilvēku, par kuriem tā sauktā okupācijas "autoritāte" vispār nedomā," ziņoja Ukrainas ģenerālprokurora vietniece Viktorija Ļitvinova.

Ģenerālprokurora vietniece uzsvēra, ka applūdušās apdzīvotās vietas pagaidām nav piemērotas dzīvošanai.

Pēc Valsts neatliekamās palīdzības dienesta datiem, uz pulksten 15:00 Ukrainas varas iestādes jau bija evakuējušas aptuveni 1300 cilvēkus.

Foto: Iedzīvotāju evakuācija pēc Kahovkas HES dambja uzspridzināšanas

"Pēc provizoriskās informācijas, šobrīd applūdušas 13 apdzīvotas vietas Dņipras labajā krastā un vairāk nekā 260 mājas. Palīdzības punktos iedzīvotājiem strādā glābšanas dienesta psihologi. Valsts spēku un līdzekļu rezerve Neatliekamās palīdzības dienests izveidots avārijas seku likvidēšanai,” atzīmēja Valsts neatliekamās palīdzības dienestā.

Plūdi turpināsies vēl trīs līdz četras dienas. Sekos dabas katastrofa

Atbilstoši pamata scenārijam nākamo trīs līdz četru dienu laikā Kahovkas ūdenskrātuves ūdens aizplūdīs pilnībā un būs redzama līdzšinējās ūdenstilpes grunts, prognozēja uzņēmuma "Ukrhidroenerho" ģenerāldirektors Ihors Sirota.

Vienlaikus gan Ukrainas, gan Krievijas eksperti brīdina, ka ūdenskrātuves izzušana var novest pie ekoloģiskas katastrofas.

"Visbriesmīgākais, ja pēc ūdenskrātuves pilnīgas aizplūšanas atsegsies toksiskās nogulas, kas sāks putēt. Tā, lūk, ir īsta ķīmiskā bumba," brīdināja Krievijas ekologs Maskavas Valsts universitātes docents Aleksejs Medvedkovs.

Pagaidām Kahovhas HES uzspridzināšana nerada tiešus draudus Zaporižjas AES

"Ūdens trūkums svarīgākajās dzesēšanas sistēmās ilgā laika posmā var novest pie problēmām ar degvielu un izraisīt avārijas dīzeļģeneratoru darba apstāšanos. Tomēr mūsu patlabanējais situācijas izvērtējums liecina, ka AES drošībai tiešu draudu nav," paziņojis Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.

Kahovkas HES aizsprosta sagraušana novedīs pie būtiska ūdens līmeņa krituma rezervuāros, kas tiek izmantoti Zaporižjas AES sistēmu dzesēšanai, skaidroja IAEA vadītājs.

Pagaidām atbilstoši IAEA speciālistu vērtējumam ūdenslīmenis krītas par aptuveni par pieciem centimetriem stundā. Tomēr ūdens saņemšana no pamata avota var vēl turpināties vairākas dienas, norādīja Grosi.

Šobrīd Zaporižjas AES cenšas maksimāli iesūknēt ūdeni stacijas dzesēšanas sistēmās. Tomēr ir arī alternatīvi ūdensapgādes avoti.

"Mans brauciens uz Zaporižjas AES bija plānots jaunnedēļ, un tas šobrīd ir ārkārtīgi svarīgs. Es braukšu."

Pirmās sekas: applūdušas apdzīvotās vietas un tonnām mašīneļļas Dņeprā

Pēc Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta uzspridzināšanas un tam sekojušās ūdenslīmeņa celšanās Dņeprā Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā applūdusi Nova Kahovkas pilsēta, pavēstīja Vladimirs Ļeontjevs, okupantu izveidotās pilsētas administrācijas vadītājs.

"Pilsēta ir applūdusi," okupantu ielikteņa teikto citē Krievijas ziņu aģentūra TASS.

Intervijā radio "Kommersant FM" Ļeontjevs precizēja, ka applūdusi daļa ielu kā pilsētā, tā Dņiprjanu un Korsunkas ciemos, kas atrodas uz leju pa Dņepras tecējumu.

Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja vadītāja komunikācijas padomniece Darja Zarivna sociālajos tīklos pavēstīja par dabas katastrofu. Dņeprā ieplūdušas 150 tonnas mašīneļļas.

Šāda informācija izskanējusi otrdien notikušajā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sanāksmē, kas tika sasaukta saistībā ar HES uzspridzināšanu.

Sēdē arī teikts, ka pastāv risks, ka Dņeprā varētu ieplūst vēl 300 tonnas mašīneļļas.

Zelenska komentārs: Vairs nekāda vājuma Eiropā! Krievija ir vainīga nežēlīgā ekocīdā!

Uzrunājot Bukarestes deviņus samita dalībniekus (Slovākija, Polija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Bulgārija, Igaunija, Rumānija, Latvija), Ukrainas līderis pauda, ka dambi nav iespējams iznīcināt ar apšaudes palīdzību.

"Diemžēl jau vairāk nekā gadu Krievija kontrolē gan dambi, gan visu Kahovkas hidroelektrostaciju. To ir fiziski neiespējami uzspridzināt no ārpuses, apšaudot. Krievu okupanti to mīnēja. Un viņi to uzspridzināja." 

Pēc Ukrainas vadītāja teiktā, Krievijas Federācijas dēļ Eiropā notikusi pēdējo gadu desmitu lielākā cilvēka izraisītā vides katastrofa, krievi detonējuši masveida vides iznīcināšanas bumbu.

Pēc Zelenska domām, Krievijas revanšismu pastāvīgi veicina Krievijas vadības pārliecība, ka Eiropa izrādīs vājumu.

"... Vājums ir teroristu galvenā cerība un likme. Vairs nekāda vājuma Eiropā pret agresora ļaunumu! Vairs nekādas neskaidrības par drošību Eiropā! Katram mūsu solim, katram lēmumam, ko mēs pieņemam, katram samitam ir jāstiprina mūsu visu aizsardzība pret Krievijas teroru. Un tas neapšaubāmi būtu jānodrošina Viļņas NATO samitam," uzsvēra Valsts prezidents.

Ukrainas līderis arī sacīja, ka Krievijas Federācija karo pret civilizāciju, dabu un dzīvību, un tagad tā ir vainīga nežēlīgā ekocīdā.

"Pasaulei ir jāreaģē... Krievijai ir jāatstāj Ukrainas zeme un jāuzņemas pilna atbildība par savu teroru," piebilda Zelenskis.

Kāpēc Kahovkas HES aizsprosts ir tik svarīgs?

Dambis šķērso Ukrainas plato upi Dņepru, aizturot milzīgu ūdens rezervuāru. Pats aizsprosts ir 30 metrus augsts un simtiem metru plats. Tas tika uzcelts 1956. gadā kā daļa no Kahovkas hidroelektrostacijas.

Ūdenskrātuvē, ko dambis satur, ir aptuveni 18 kubikkilometri ūdens. Pārraujot dambi, ūdens siena appludinājusi apdzīvotās vietas zem tā, tostarp Hersonu, kuru Ukrainas spēki atbrīvoja pērnā gada beigās.

Ūdens no rezervuāra apgādā Krimas pussalu, kuru Krievija anektēja 2014. gadā, kā arī Zaporižjas atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā. Tas arī palīdz darbināt Kahovkas hidroelektrostaciju.

Aizsprosta iznīcināšana vēl vairāk palielinātu Ukrainas pastāvīgās enerģētikas problēmas. Šogad Krievija veltījusi vairākas nedēļas, mērķtiecīgi iznīcinot svarīgo Ukrainas infrastruktūru.

Kas noticis iepriekš?

Maijā tuvējā ciemata iedzīvotāji ziņoja par nepārtrauktiem plūdiem, vainojot Krievijas īstenoto Nova Kahovkas okupāciju. Sarunā ar ziņu aģentūru "Reuters" vietējie iedzīvotāji sacīja, ka ūdens līmenis sācis celties aprīlī, dažkārt pat par 30 cm dienā, un kopš tā laika tas ir bijis paaugstināts.

Ukrainas amatpersonas norādīja, ka "ūdens līmeņa paaugstināšanās Dņeprā, kuras rezultātā tika appludinātas apdzīvotās vietas Zaporižjas reģionā, ir saistīta ar Krievijas okupāciju Kahovkas dambī".

Taču viņi piebilda, ka nevar pateikt, ko tieši Krievijas spēki dara pie dambja, jo viņiem pašiem nebija piekļuves.

Arī Krievijas enerģētikas amatpersona maijā brīdināja, ka dambi var pārņemt rekordaugsts ūdens līmenis.