Kāpēc Kahovkas HES aizsprosts ir tik svarīgs un kādas sekas gaidāmas pēc tā uzspridzināšanas

Kahovkas dambis pie Dņepras upes atrodas aptuveni 30 kilometrus uz austrumiem no Hersonas pilsētas. Dambja iznīcināšanai būtu ne vien vairākas būtiskas sekas apkārtējai teritorijai, bet arī plašākiem Ukrainas militārajiem plāniem.

Kāpēc aizsprosts ir tik nozīmīgs?

Dambis šķērso Ukrainas plato upi Dņepru, aizturot milzīgu ūdens rezervuāru. Pats aizsprosts ir 30 metrus augsts un simtiem metru plats. Tas tika uzcelts 1956. gadā kā daļa no Kahovkas hidroelektrostacijas.

Ūdenskrātuvē, ko dambis satur, ir aptuveni 18 kubikkilometri ūdens. Pārraujot dambi, ūdens siena varētu appludināt apdzīvotās vietas zem tā, tostarp Hersonu, kuru Ukrainas spēki atbrīvoja pērnā gada beigās.

Drīz pēc tam, kad Ukraina apsūdzēja Krieviju dambja uzspridzināšanā, Hersonas apgabala vadītājs mudināja iedzīvotājus evakuēties no apgabala, brīdinot, ka "ūdens sasniegs kritisko atzīmi piecu stundu laikā".

Russian terrorists. The destruction of the Kakhovka hydroelectric power plant dam only confirms for the whole world that they must be expelled from every corner of Ukrainian land. Not a single meter should be left to them, because they use every meter for terror. It’s only… pic.twitter.com/ErBog1gRhH

— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) June 6, 2023

Ūdens no rezervuāra apgādā Krimas pussalu, kuru Krievija anektēja 2014. gadā, kā arī Zaporižjas atomelektrostaciju, kas ir lielākā Eiropā. Tas arī palīdz darbināt Kahovkas hidroelektrostaciju.

Aizsprosta iznīcināšana vēl vairāk palielinātu Ukrainas pastāvīgās enerģētikas problēmas. Šogad Krievija veltījusi vairākas nedēļas, mērķtiecīgi iznīcinot svarīgo Ukrainas infrastruktūru.

Tas arī varētu sagraut kanālu sistēmu, kas apūdeņo lielu daļu Ukrainas dienvidu, tostarp Krimu.

In the regard of destroying Kakhovska dam, let us remind you that the halls of Zaporizhzhia Nuclear Power Plant in Energodar are mined.
The station itself can now be left without the required amount of water for cooling. pic.twitter.com/MO0WZwCCeW

— Ukraine Front Lines (@EuromaidanPR) June 6, 2023

Aizsprosts jau iepriekš ticis apdraudēts

Kopš Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, Kahovkas HES aizsprosts ir bijis uztverts kā potenciāls mērķis. Krievija to sagrāba iebrukuma sākumā, un kopš tā laika tas ir bijis tās kontrolē.

Oktobrī Ukraina atguva lielu daļu okupētās Hersonas. Tolaik prezidents Volodimirs Zelenskis mudināja rietumvalstis brīdināt Krieviju, lai tā neuzspridzinātu dambi, jo tas appludinātu lielu Ukrainas dienvidu daļu. Toreiz Zelenskis apgalvoja, ka Krievijas spēki dambja iekšpusē ievietojuši sprāgstvielas.

Prezidents sacīja, ka "dambja iznīcināšana nozīmētu liela mēroga katastrofu", un salīdzināja šādu rīcību ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu.

Ukrainas militārais izlūkdienests paziņoja, ka "ekoloģiskās katastrofas mērogs sniegtos tālu aiz Ukrainas robežām un ietekmētu visu Melnās jūras reģionu".

Vienlaikus Krievija apsūdzēja Kijivu dambja apšaudīšanā un plānošanā to iznīcināt.

Pēc tam, kad Ukraina novembrī atkaroja Hersonu, atklājās būtiski Kahovkas HES aizsprosta bojājumi.

Kas līdz šim ir noticis?

Maijā tuvējā ciemata iedzīvotāji ziņoja par nepārtrauktiem plūdiem, vainojot Krievijas īstenoto Nova Kahovkas okupāciju. Sarunā ar ziņu aģentūru "Reuters" vietējie iedzīvotāji sacīja, ka ūdens līmenis sācis celties aprīlī, dažkārt pat par 30 cm dienā, un kopš tā laika tas ir bijis paaugstināts.

Ukrainas amatpersonas norādīja, ka "ūdens līmeņa paaugstināšanās Dņeprā, kuras rezultātā tika appludinātas apdzīvotās vietas Zaporižjas reģionā, ir saistīta ar Krievijas okupāciju Kahovkas dambī".

Taču viņi piebilda, ka nevar pateikt, ko tieši Krievijas spēki dara pie dambja, jo viņiem pašiem nebija piekļuves.

Arī Krievijas enerģētikas amatpersona maijā brīdināja, ka dambi var pārņemt rekordaugsts ūdens līmenis.