Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais Galje Šerpa bija ceļā uz pasaules augstākā kalna virsotni, kad pamanīja alpīnistu, kas turējās pie virves. Šerpa nepalika vienaldzīgs un glāba alpīnistu, vēsta raidsabiedrība CNN.
VIDEO ⟩ "Grūtākā glābšana manā dzīvē." Stāsts par alpīnista glābšanu Everesta "nāves zonā"
Kudos to Gelje Sherpa for his heroic act! When faced with a choice between personal glory and a fellow climber's safety, he unhesitatingly rescued the Malaysian climber from the treacherous height of #Everest near Balcony (~8300 m). His act of courage shines as bright as the… pic.twitter.com/QPofyeFWqg
— Everest Today (@EverestToday) June 1, 2023
"Neviens viņam nepalīdzēja, ne draugi, ne skābeklis, ne šerpas, ne gidi. Citi alpīnisti un gidi tikai koncentrējās uz virsotni," viņš sacīja.
Ceļā uz virsotni viņš pieņēma lēmumu nedoties tālāk, bet glābt Malaizijas alpīnistu. Kā raksturo Šerpa, tas bija gandrīz neiespējams uzdevums, jo viņam nācās piesprādzēt alpīnistu pie muguras un nest lejā 600 metrus apmēram sešas stundas, pirms glābšanai pievienojās cits gids.
Pēc tam viņi pārmaiņus nesa alpīnistu, ietītu guļammaisā. Dažreiz nācās viņu vilkt pa sniegu, pirms sasniedza helikopteru, kas viņus nogādāja bāzes nometnē.
Glābšana, kas notika 18. maijā, bija "ļoti grūta". Šerpa iepriekš veicis vairāk nekā 55 glābšanas darbus un dažas ļoti ilgas glābšanas operācijas, taču sacīja: "Šī glābšanas operācija bijusi grūtākā manā dzīvē."
Pēc Nepālas valdības teiktā, izglābtais alpīnists tika nogādāts mājās Malaizijā, tiklīdz viņa stāvoklis uzlabojās. Viņa vārds medijiem netiek izpausts.
Jau šogad Everestā gājuši bojā 12 cilvēki un pieci ir pazuduši bez vēsts. Šī Everesta kāpšanas sezona bijusi viena no nāvējošākajām.
Everests ir pasaules augstākais kalns. Tā augstums ir 8848 metri virs jūras līmeņa, tomēr alpīnisti tā saucamo kalnu slimību jeb nelabumu var piedzīvot jau 2500 metru augstumā. Akūtā kalnu slimība nav nāvējoša, tomēr tās simptomi var likt kāpējam justies ļoti slikti. Parasti simptomu vidū ir galvassāpes, nelaba dūša, vemšana, miegainība un reiboņi.
Everesta "nāves zona" sākas pirms pašas 8848 metrus augstās virsotnes aptuveni 8000 metru augstumā, kur kāpējiem jāsaskaras ne tikai ar fiziskām, bet arī bioloģiska un psiholoģiska rakstura grūtībām - jāpievar stāva nogāze stipri retinātā gaisā, kurā cilvēks bez skābekļa baloniem nav spējīgs izdzīvot.