Kāpēc atbalstīt Praidu? TVNET GRUPAS stāsts (2)

TVNET GRUPAS misija sakņojas apziņā, ka mūsu spēks ir dažādībā – tādēļ cenšamies iedvesmot ikvienu stāties pretī jauniem izaicinājumiem, lai kopā veidotu mūsu valsti un sabiedrību labāku.

Lai kopīgi iestātos par iekļaujošu un līdztiesīgu sabiedrību, kurā visi cilvēki ir vērtība, TVNET GRUPA arī ir viens no atbalstītājiem ziedu fotosienas tapšanā pie Vērmanes dārza, Kr. Barona un Elizabetes ielu krustojumā. Ziedu idejas autori un mākslinieki ir Māra Čaure (Drazdova) un Artūrs Meļņiks. Šie ziedi ir arī šī gada "Riga Pride" galvenais vadmotīvs - atplauksti!

"Mēs ikkatrs, gluži kā zieds, esam atšķirīgs savā būtībā, un visi kopā veidojam vienu skaistu kopumu - visdažādāko ziedu pilnu pļavu. Šī ideja par ziediem radās, jo jau senatnē ziedi tika izmantoti kā komunikācijas metode, kuru izmantoja mīlnieki, lai slepus sazinātos savā starpā. Mēs esam atdzīvinājuši šo seno ideju un esam izstrādājuši dizainus LGBTQ identitātēm, lai ikviens varētu atplaukt savā dažādības skaistumā!" galveno vadmotīvu skaidro "Riga Pride" organizatori.

Fotosiena "Atplauksti!" pie Vērmanes dārza

To, ka būt gejam, lesbietei vai citas seksualitāti paskaidrojošas identitātes pārstāvim Latvijā vēl arvien ir izaicinājums, apstiprina virkne piemēru.

No tiem pēdējā laika spilgtākais ir naida uzbrukums Daugavpilī, kurā no agresīva un iereibuša vīrieša rokas cieta jauns, LGBTI kopienai piederīgs vīrietis, Līvajs Amareins. Papildus tam, uzbrukums notika tikai pāris dienas pēc Līvaja un viņa draugu sarīkotā piketa "Vardarbība nogalina", kurš tapa kā reakcija uz Jēkabpilī notikušo slepkavību, kuru pastrādāja noziedznieks Leons Rusiņš.

Vēl vienu papildinājumu tam, ka sabiedrība Latvijā nav citādību atbalstoša, intervijā TVNET GRUPAS tiešsaistes žurnālam KLIK sniedza starptautiski atzītais mākslinieks Kristaps Ancāns. Šajā gadījumā apzīmējums “starptautiski” ir ar divējādu svaru. Nejūtoties droši pats par sevi un savu ģimeni, Kristaps lielāko daļu no savas radošās karjeras bija spiests veidot Londonā, strādājot rezidencēs un galerijās arī daudzās citās Eiropas pilsētās. Protams, sajust pasaules elpu ir ļoti būtiski jebkurai radošai (un arī neradošai) personībai, taču šajā gadījumā galveno lomu spēlēja būtiska nianse: Kristapam īsti nebija izvēles. Sarunā viņš uzsver:

“Pagāja ilgs laiks, līdz tu kaut kādā veidā jūti, ka tu esi pietiekami neatkarīgs no Latvijas konteksta, lai tev būtu pietiekami spēka, lai varētu šeit atgriezties un kaut ko darīt. Šajā gadījumā manu spēku man dod dubultpilsonība, jo es zinu – par manām tiesībām kāds iestāsies. Ja Latvija nerūpējas par manām tiesībām, tad man ir šis sava veida aizsargs.”

Kristaps runā par tām tiesībām, kuras būtu aktuālas, saskaroties ar diskrimināciju darba vietā, ar lēmumu apprecēties ar savu partneri un šī akta atzīšanu no valsts puses. Kā arī ar to, ka ir institūcijas, kuras uzraudzītu un efektīvi aizstāvētu to potencioālo kaitējumu, kuru varētu nodarīt diskriminācija vai nu darba, vai jebkurā citā sociālajā vidē.

TVNET iestājas par informētu, izglītotu un iedvesmotu sabiedrību. Ne tikai iestājas, bet arī strādā, lai šis mērķis – kaut pilnībā diezin vai sasniedzams – ar katru dienu, mēnesi un gadu mums kā vienotai sabiedrībai piepildītos ar jēgu un saturu, kāpēc šāds darbs ir nepieciešams.

Franču sociālpsihologs, pūļa psiholoģijas teorijas pamatlicējs Gustavs le Bons (Gustave Le Bon, 1841-1931) pārstāvēja ieskatu, ka vēsture ir rasu vai nacionālā rakstura galarezultāts, un nevis intelektam, bet emocijām piemīt dominējošais spēks, lai norisinātos sociālā evolūcija. Tomēr patiesa progresa iespējamību viņš attiecināja uz intelektuālās elites ieguldījumu.

Mēs droši varam atzīt, ka arī mūsu sabiedrība sociālā ziņā ir evolucionējusi. Bet vai ar pievienoto vērtību, ar plusa atzīmi?

Par daudziem sasniegumiem, kuriem varam piešķirt sabiedrības autorību, patiešām varam būt lepni un pacilāti. Mūsu hokeja izlases piedzīvotais Rīgā un Tamperē ir viens no pēdējo gadu spilgtākajiem piemēriem.

Taču atliek paskatīties uz komentāriem soctīklos par to, kas cilvēkiem ir galvenais nule ievēlētā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča personā, un gūsim tikpat drošu pierādījumu, ka sociālā evolūcija var būt arī ar mīnusa zīmi un patiesa progresa vietā nodarboties ar patiesu degradāciju. Un tie nav tikai viltus profili Feisbukā, tie ir arī [bijušie] politiķi, no kuriem daži par saviem komentāriem jau nopelnījuši resorisko pārbaudi Valsts policijā.

Gustavs le Bons, runājot par pūļa psiholoģiju dažādos kontekstos, uzsver motivācijas nozīmi. Cilvēki, kuri ir ilgstoši apspiesti, kuru tieksmes pēc mīlestības un iekāres, varas, prestiža un atzinības, līdzjūtības un sapratnes tiek nomāktas un apspiestas - tie piedalās pūļa uzvedībā, veidojot to. Tādējādi ar savu rīcību indivīds pūlī uzvestos tāpat, kā viņš uzvestos viens pats, jo viņa motivācija saglabājas nemainīga – vērsties pret to, ko viņš uztver par savu apspiedēju. Te jāņem vērā, ka uzvedība, ko viņš būtu izrādījis, būdams viens, var izvērsties pārspīlēta pūļa situācijā.

“Lai viņi dara gultā, ko grib, bet kāpēc jābāžas visiem virsū ar saviem gājieniem?” Šī nostāja savu aktualitāti nav zaudējusi vēl arvien.

Tas liecina par divām iespējām: vai nu sprieduma izteicējs nesaprot Praida jēgu un nozīmi, vai arī nevēlas to saprast.

Ņemot vērā to, ka pagātnē LGBTI cilvēki bija izstumti no sabiedrības un homoseksuālas attiecības bija krimināli sodāmas, savas seksuālās identitātes atsvabināšanās no nenormālības kategorijas deva impulsu to atzīmēt, rīkojot kopienu saliedējošus svētkus, kurus šodien pazīstam ar apzīmējumu “praids” – kas angļu valodā nozīmē “lepnums”.

Atsaucoties uz le Bona norādi par to, ka pūļa situācijā indivīda uzvedība var izvērsties pārspīlēta, to redzam arī iepriekšējo Praidu kontekstā. Ierasto dzimumu klasifikāciju plūdena pārmaiņa vizuālā līmenī, kurā vīrietis izmanto sievieti raksturojošu atribūtiku un otrādi, var radīt apjukumu, neizpratni un/vai nepatiku tajā mūsu sabiedrības daļā, kuru prātos šīs robežas ir iezīmētas negrozāmi un akmenscieti. Tas ir cilvēciski un saprotami, kamēr vien šī neizpratne un nepatika nesāk balansēt uz likuma pārkāpšanas robežas vai jau neatrodas otrpus tai.

Taču ļoti bieži kaitējums LGBTI kopienas pārstāvjiem tiek izdarīts tieši likuma ietvaros – un arī par šo aspektu notiek ne tikai Praida gājiens, bet visa pavadošo pasākumu programma.

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmas direktore un docētāja Lidija Rozentāle savā rakstā “Partnerattiecības un homofobija: tiesiskās problēmas Latvijas Republikā” secina:

“(..) konkrētu valsts nostāju attiecībā uz nereģistrēto partnerattiecību subjektu dzimuma kritērijiem nosaka un ietekmē sabiedrībā pastāvošās attieksmes, tas ir, aizspriedumi, stereotipi par viendzimuma attiecībām un par ārlaulības attiecībām starp pretēja dzimuma pārstāvjiem, kuru ietekmi nosaka arī reliģiskā piederība un paražas, kā arī subjektīvie priekšstati par sabiedrībā akceptētajām sociālām normām. Ir nepieciešams turpināt sabiedrību informēt un izglītot, kā arī veicināt iecietību pret seksuālajām minoritātēm (un ne tikai), piemēram, par to, ka katra cilvēka pamattiesības ir brīvi izvēlēties attiecību formu ar otru personu (stāties laulībā, dzīvot partnerattiecībās u. c.).”

TVNET GRUPA šajā informēšanas un izglītošanas darbā iesaistās ne pirmo gadu un turpinās to darīt arī turpmāk. Kāpēc? To labi paskaidro teologa, kopienas “Elizeja” līdzdibinātāja Kaspara Simanoviča teiktais intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK:

“Homogēna vide, metaforās runājot, ir kā iesēts labības lauks vai kaut kāda monokultūra. Lai tu to uzturētu, tev tā nemitīgi ar kaut ko ir jāmēslo, jāindē tas, kas tai ir nepieņemams. Tad nu tu ar to vien nodarbojies kā ar iznīdēšanu un indēšanu. Tad tu saglabā to monokultūru. Bet realitātes labākā metafora, manuprāt, ir puķu pļava – tajā ir viss! Tu tajā ieej, un tajā visa kā ir gana un daudz. Un tas ir dzīvotspējīgs.”

“Pateicoties” gan klaji populistisko, gan savu populismu maskējošo politiķu centīgam darbam sava elektorāta barošanā ar nenovīdību, skaudību, aizspriedumiem un meliem, kā vienīgā valsts nākotni nodrošinošā līdzība tomēr izrādās Kaspara pieminētā “monokultūra”. Tādā gadījumā rodas likumsakarīgs jautājums: ja valsts pastāvēšana nozīmē noteiktas sabiedrības grupas apklusināšanu un aizstumšanu no kopējās platformas – kāda ir šādas valsts pastāvēšanas jēga?

Jā, pieredzēt, kā pasaule mainās un pārkārto tik pierastās robežas, var būt sarežģīta un biedējoša pieredze. Tieši tādēļ mūsu kā medija uzdevums ir palīdzēt Jums šo pieredzi atvieglināt – pētot, analizējot un sarunājoties.

Tie ir ļoti labi pamati, uz kuriem sākt būvēt Jēgu. Taču, lai tā nebūtu vienpusēja un patiesību monopolizējoša – šajā būvniecībā ir jāiesaistās arī Jums. Paldies tiem, kuri to jau dara un gaiši sveicieni tiem, kuri vēl kavējas pārdomās, vai pievienoties!