Atlikušajā pilnvaru termiņā līdz 8. jūlijam aizejošais Valsts prezidents Egils Levits ir gatavs nominēt vadītāju jaunai valdībai, ja esošā, kurā darbojas "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), kritīs, - to viņš 2. jūnijā atzina pēc tikšanās ar ievēlēto nākamo prezidentu Edgaru Rinkēviču.
FOTO ⟩ Levits gatavs nominēt vadītāju jaunai valdībai
Kā teica Levits, šodien amatpersonas "vispārējos vilcienos" pārrunājušas politisko situāciju valstī.
"Situācija ir nepārskatāma. Partiju un Saeimas frakciju uzdevums ir skatīties, kā valdība varētu turpmāk darboties," teica prezidents.
Viņaprāt, pašlaik ir iespējams gan pilnīgi jauns valdības modelis, gan iespējams turpināt pašreizējās valdības darbu, taču tas esot jāizlemj partijām un frakcijām.
"Ja situācija to prasīs, es izdarīšu savu izvēli pirms 8. jūlija. Pēc tam tas būs jaunā Valsts prezidenta uzdevums to darīt," teica Levits.
Arī Rinkēvičs norādīja, ka partijām pašlaik šis jautājums jāizrunā "krustām šķērsām". Viņaprāt, labākais, kā situāciju risināt, būtu partijām savā starpā runāt nepastarpināti, nevis to darīt caur masu medijiem.
Levitu savulaik prezidenta amatam izvirzīja NA, taču uz otro pilnvaru termiņu viņš nekandidēja, jo valdošā koalīcija nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam un Levitam nepietika balsu pārvēlēšanai. Rinkēviču prezidenta amatam virzīja JV, kuras ilggadējs biedrs viņš bija.
Plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
FOTO: Rīgas pilī tiekas Egils Levits un Edgars Rinkēvičs
Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radījis vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas - vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs, vai pilnībā mainīsies valdība, piemēram, tiek pieļauts, ka JV, ZZS un "Progresīvie" varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.
Kariņš un JV jau ir sākuši sarunas ar AS un NA par koalīcijas paplašināšanu. AS un NA pret izmaiņām valdībā līdz šim paudušas noraidošu attieksmi.
"Apollo.lv" jau ziņoja, ka 2. jūnijā Rīgas pilī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits tikās ar jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Levits pauda pārliecību, ka turpmākos četros gados Latvija būs drošās rokās, un apsveica Rinkēviču ar ievēlēšanu augstajā amatā.
Levits arī uzsver, ka uz Valsts prezidentu gulstas liela atbildība par valsts un tautas nākotni.
Saeima 31. maijā par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.
Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.