Smiltēns: "Koalīcijas paplašināšana" izklausās pēc Krievijas diktatora terminoloģijas

Uz jautājumu par Kariņa plānotajām sarunām par koalīcijas iespējamo paplašināšanu, Smiltēns norādīja, ka šāda termina "koalīcijas paplašināšana" nemaz neesot, un vaicāja, vai tas nozīmē, ka premjers mēģina nogāzt pats savu valdību.

Saeimas priekšsēdētājam apzīmējums "koalīcijas paplašināšana" izklausoties pēc Krievijas diktatora Putina terminoloģijas par "speciālo militāro operāciju".

Smiltēns Kariņam par "koalīcijas paplašināšanas" ideju vēloties jautāt, "kas notiek, kas tas tāds ir".

Politiķis norādīja, ka atceras situāciju 2011.gadā, kad esot "draudēts", ka tikai "ar tankiem" varot mainīt kādas, pašlaik Saeimā vairs nepārstāvētas partijas viedokli par to, ka valdībā jāieved arī "Saskaņa".

Ņemot vērā, ka Kariņš ir vizītē ārvalstīs, šodien ar valdības vadītāju AS politiķim sazināties neesot izdevies.

Saeimas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka lielu problēma radītu tas, ka jaunas valdības veidošanas dēļ visās ministrijas darbs vai nu apstātos, vai kļūtu lēnāks.

Tas neesot pieļaujami situācijā, kad NATO līmenī drīzumā tikšot lemts par alianses spēku palielināšanu arī Latvijā un kad Latvijai ir jāstrādā arī pie pretgaisa aizsardzības sistēmu nodrošināšanas, atzīmēja politiķis.

Vaicāts, vai situācijā, kad AS iebilst koalīcijas paplašināšanai, tas varētu novest pie tā, ka Kariņš izlemtu pats atkāpties no amata, Smiltēns savā atbildē iebilst šādam scenārijam.

"Mums ir premjers, kurš solījis strādāt četrus gadus. Strādā, lūdzu, pilnu Saeimas darba termiņu jeb četrus gadus - mēs tevis atbalstām," uzsvēra AS politiķis.

Saeimas priekšsēdētājs vērsa uzmanību progresam valdības darbā, jo no sastinguma ir izkustējušies jautājumi par izglītības un veselības aprūpes tīkla sakārtošanu. Politiķis norāda, ka šo jautājumu virzība atkal apstātos, ja sāktos jaunas valdības veidošana.

Smiltēns arī norādīja, ka netiek uz iespējamām sarunām piektdien, 2. jūnijā, jo ir devies uz jau iepriekš plānoto NATO valstu parlamentu spīkeru samitu Viļņā. Politiķis atzīmēja, ka Ārlietu ministrijā un līdz ar to arī JV par šiem Smiltēna darba pienākumiem jau iepriekš esot zinājuši.

Saeimas priekšsēdētājs gatavs piedalīties kādās sarunās pirmdien, 5. jūnijā.

Kā ziņots, Kariņa pirmās sarunas par koalīcijas izmaiņām varētu notikt ar abām pārējām valdību veidojošajām partijām - AS un Nacionālo apvienību (NA), liecina politiķu izteikumi. Kariņš iepriekš medijiem pieļāvis, ka sarunas plānots sākt piektdien, 2. jūnijā.

Sarunas notiks, jo saļodzījušās attiecības JV vadītajā koalīcijā, kurā pašlaik ar JV kopā strādā AS un NA.

Plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.

Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, ZZS un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu. Kariņš jau ir izteicies, ka plāno runāt ar partijām par koalīcijas paplašināšanu.