/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/06/01/15361169t1hd25a.png)
Baltvalis Hvaldimirs, kurš tiek uzskatīts par Krievijas "spiegu vali", esot atmaldījies līdz Zviedrijas krastiem, juzdamies vientuļš, ārvalstu medijiem pauduši eksperti.
Kāpēc "spiegu valis" Hvaldimirs atpeldēja uz Zviedriju?
Hvaldimirs tā nodēvēts, apvienojot norvēģu vārdu valis "hval" ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdu. Vaļu tēviņš pirmo reizi tika pamanīts 2019. gadā pie Norvēģijas ziemeļu krastiem iemauktos ar uzrakstu "Sanktpēterburgas īpašums".
Hvaldimirs atkal piesaistīja plašu uzmanību pagājušajā nedēļā, kad tika manīts pie Norvēģijas galvaspilsētas Oslo, kur ir lielas industriālās ostas, duļķaini ūdeņi un intensīva laivu satiksme. Eksperti ir nobažījušies par dzīvnieka drošību šādos apstākļos.
"Situācija ir mainījusies, un viņš no Norvēģijas ir devies uz Zviedriju, kur ir vairāk apdzīvotu vietu, vairāk laivu un siltāks ūdens," intervijā "ABC Radio National" sacīja jūras biologs Sebastjans Strands. "Zivju krājumi, visticamāk, ir samazinājušies, tāpēc mēs esam nobažījušies par viņa spēju baroties."
Strands sacīja, ka vaļa pārvietošanās iemesls varētu būt vientulība.
"Viņa vientulība, visticamāk, mudina viņu aktīvāk biedroties ar cilvēkiem, nekā viņš to būtu darījis, ja viņam būtu iespēja sadraudzēties ar saviem sugasbrāļiem," sacīja eksperts. "Hvaldimirs pieder ļoti sabiedriskai sugai, bet ļoti, ļoti iespējams, ka viņš savos ceļojumos nav saticis citu baltvali."
Pēdējos trīs gadus Hvaldimirs ir peldējis gar Norvēģijas ziemeļu krastu. To laikā viņš kļuvis plaši pazīstams. Viņš ticis iemūžināts daudzos populāros video, kuros redzams, kā viņš paceļ kādas sievietes viedtālruni, kurš iekritis ūdenī, vai arī nozog, bet pēc tam atdod kāda smaiļotāja kameru.
"Viņš ir draudzīgs, pieradināts, dresēts, agrāk nebrīvē turēts valis, kurš paļaujas uz cilvēkiem, lai gūtu sociālo mijiedarbību," skaidro bezpeļņas organizācija "OneWhale", kas izveidota ar speciālu mērķi – aizsargāt Hvaldimiru. "Baltvaļi ir ļoti sabiedriski, un viņš ir dzīvojis viens pats visus pēdējos četrus gadus."
Draudzība ar cilvēkiem valim maksā dārgi
Tomēr tiekšanās pēc cilvēku uzmanības valim ir maksājusi savu cenu. Hvaldimirs guvis ievainojumus no laivu dzinējiem, asiem priekšmetiem, makšķeru āķiem un svešķermeņiem, kas iekļuvuši viņa mutē. Baltvalim vēl vairāk apdraudējumu būs Zviedrijas ūdeņos, jo tur ir daudz vairāk cilvēku un mazāk zivju nekā Norvēģijā.
"One Whale" pirmdien paziņoja, ka sadarbojas ar Zviedrijas varasiestādēm, lai aizsargātu Hvaldimiru, tostarp pat slēdzot tiltu, lai ierobežotu sabiedrības piekļuvi un palīdzētu viņu komandai ātrāk piekļūt valim.
Kā un kāpēc Hvaldimirs atpeldēja līdz Zviedrijai?
Gadiem ilgi Hvaldimirs uzturējās rūpniecisko lašu audzētavu apkārtnē. Tur viņš draudzējās ar strādniekiem un barojās ar savvaļas zivīm. "OneWhale" izceļ, ka šajā procesā valis apdraudējis darba vietu un radījis risku videi. Bet nesen un pēkšņi Hvaldimirs pārcēlās uz dienvidiem.
"Pēdējo divu mēnešu laikā viņš pārvietojies aptuveni 1500 kilometrus, bet iepriekšējos divos gados vien 600 kilometrus," medijam NPR sacīja "OneWhale" prezidents Ričs Germans.
Neviens droši nezina, kāpēc baltvalis atpeldējis līdz Zviedrijai, bet ekspertiem ir vairākas versijas.
Germans saka, ka Hvaldimirs varētu būt sekojis kādam instinktīvam migrācijas modelim, piebilstot, ka būtiska daļa no "OneWhale" mērķa ir dzīvnieku savest kopā ar citiem viņa sugas pārstāvjiem.
Tiek uzskatīts, ka Hvaldimirs ir 13 vai 14 gadus vecs.
Tas ir "vecums, kurā viņa hormonu līmenis ir ļoti augsts", Strands sacīja medijam "The Guardian".
"Tie varētu būt hormoni, kas mudina viņu atrast dzīvesbiedri," skaidroja Strands. "Vai arī tā varētu būt vientulība, jo baltvaļi ir ļoti sociāla suga — iespējams, ka viņš meklē citus baltvaļus."
Germans pieļauj, ka, attālinājies no lašu audzētavām, Hvaldimirs vienkārši turpināja virzīties uz dienvidiem, meklējot pārtiku.
Neatkarīgi no iemesla organizācija ir nobažījusies par garā ceļojuma radīto slogu valim. Hvaldimirs ir zaudējis svaru no sparīgās peldēšanas un pieticīgās ēšanas. Nav skaidrs, kurp viņš varētu doties tālāk.
Vai Hvaldimirs patiešām ir spiegs?
Hvaldimira iemaukti strauji lika izplatīties teorijai, ka baltvalis ir ticis apmācīts Krievijas militārajā programmā un ka siksna ap vaļa ķermeni domāta kamerai, kas filmētu stratēģiskus objektus.
"Baltvaļi var ienirt neticami dziļi, un tas izraisīja apgalvojumus, ka viņš ir spiegs un atpeldējis ar kameru, lai filmētu Norvēģiju un visus tās noslēpumus," sacīja Strands, kurš šādai teorijai neticot.
"Es domāju, varbūtība, ka viņš ir Krievijas spiegs, ir tuva nullei," viņš sacīja. "Domāju, ka viņš ir ļoti jauks un brīnišķīgs valis, kas ir izbēdzis no gūsta."
Strands cer, ka būs iespējams rast risinājumu Hvaldimira labklājībai. "Esmu dzirdējis baumas, ka cilvēki grib viņu ielikt zoodārzā. Mēs negribam viņu turēt gūstā," saka jūras biologs. "Viņš ir pelnījis dzīvot brīvi un laimīgi."
Dzīvnieku izmantošana spiegošanai
Kā norāda "ABC News", arī citi dzīvnieki iepriekš tikuši turēti aizdomās par spiegošanu.
1960. gados ASV valdība izmantoja kraukļus, baložus un kaķus, lai spiegotu Aukstā kara laikā. Kaķu operācija tika dēvēta par "Acoustic Kitty", un to vadīja Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP).
2007. gadā Irāna sagūstīja 12 vāveres, apgalvojot, ka tās aprīkotas ar spiegošanas ierīcēm.
Pērn ASV Jūras spēku institūts ziņoja, ka Krievija iebrukuma Ukrainā laikā izvietojusi apmācītus delfīnus, lai aizsargātu Melnās jūras kara flotes bāzi.