"Visas brīvdienas paiet mežā." Stāsts par mežsaimnieku Juri Mālakalnu un viņa lolojumu 500 hektāru platībā

Mežos jau no bērna kājas

1960. gadu beigās Jura vecāki nodarbojās ar mežkopību Kalsnavas pusē. "No pašas bērnības man sanāca darboties pa mežu, gan ejot palīgā vecākiem, gan arī tad, kad tēvs gāja atvaļinājumā, un es biju pusaudzis, es aizvietoju viņu. Es jau mežā esmu no bērnības," viņš saka.

Pirmo īpašumu iegādājās 1994. gadā, kad varēja pieteikties uz brīvajiem zemes gabaliem un tos privatizēt par sertifikātiem. Tajā pašā gadā iegādājos arī nākamo īpašumu, kas tika iegādāts par naudu.

"Sākotnēji bija diezgan daudz skeptiķu, kas teica, ka esmu traks, jo 1994. gadā tā bija liela nauda, un es to aizņēmos, lai varētu iegādāties īpašumu.

Motivācija bija un ir tāda, ka veidoju sev apkārt sakoptu vidi un priecājos par to, ko esmu izdarījis. Pēc 20 gadiem jau sāku iegūt pirmo peļņu. Tā ir atdeve no meža audzēšanas. Tas dod motivāciju. Vide ir sakopta," saka Juris.

Turpina paplašināties

Mežsaimnieks neapstājas pie iesāktā, bet gan turpina paplašināties. "Nu jau katru gadu mēģinu paplašināt īpašumus, piepērkot klāt. Katru gadu gan nesanāk, bet cenšos. Kad esmu nopircis vienu īpašumu un izkopis, gribas kaut ko jaunu, tādējādi papildināt teritoriju, par kuru rūpējos," viņš uzsver.

Kopumā viņa īpašumā ir 500 hektāru. Pārvaldot tik lielas platības, viņš paspēj arī palīdzēt sievai, māsai, tēvam, apsaimniekojot mežus.

Par darbiem mežā viņš stāsta: "Es atšķiros no daudziem citiem mežu īpašniekiem, jo īpašumus, ko nopērku, pamatā ir izcirtumi vai novāc neproduktīvas audzes, 95% es atjaunoju ar selekcionētiem stādiem, nodrošinot produktīvas mežaudzes veidošanos šajā vietā.

Visus vecos grāvjus pārtīru, pārroku, lai nevienam pēc tam nav jāiet un nekas jādara. Pagājušajā gadā uzbūvēju meža ceļu un sataisīju tā, lai var iebraukt iekšā ar mašīnām."

Viņa tēvs pats apsaimnieko savus mežus, bet Juris viņam sniedz konsultācijas. Juris saka: "Pārsvarā viņš pats visu organizē. Sievas un māsas īpašumos esmu tas, kurš mēģina palīdzēt un atbalstīt ar apsaimniekošanu. Pamatā saimniekošana ir no manas puses – stādīšana, plānošana, aizsardzība."

Darbus mežā viņš veic brīvdienās, jo darba dienās strādā citā darbā. Juris piebilst: "Visas brīvdienas paiet mežā."

Jārēķinās ar zināmiem riskiem

Vaicājot par to, ar kādām nepatīkamām situācijām nācies ir saskarties, Juris stāsta, ka, pirmkārt, tas ir egļu astoņzobu mizgrauzis. "Egļu astoņzobu mizgrauzis ir uzbrucis arī maniem mežiem. Es izaudzēju skaistu audzi un jūlija mēnesī pamanu, ka 40 kubikmetri ir nograuzti. Jādomā, ko darīt tālāk – nocirst visu audzi vai bezjēdzīgi cīnīties. Tas ir sāpīgi."

Otrkārt, viņš ir cīnījies arī ar pārnadžu bojājumiem. Juris skaidro: "Pēdējos 5-7 gadus ne egli, ne priedi nav iespējams izaudzēt bez ikgadējas aizsardzības pret pārnadžiem. Dažreiz, ja sanāk aizmirst par kādu platību vai uznāk sniegs un nepaspēj uzlikt aizsargklipšus, un pavasarī atrodu mazas platības, kurās stirnas ir izpostījušas."

Viņš uzsver, ka mežsaimniekiem ir jārēķinās ar zināmiem riskiem, tāpat kā lauksaimniekiem un citu profesiju pārstāvjiem.

Treškārt, arī nelikumīgas medības novērojis savos īpašumos. "Visas platības ir iznomātas vietējiem mednieku kolektīviem. Ir neatrisināta mistērija, ka vienā teritorijā divus gadus pēc kārtas esmu konstatējis nelikumīgas aļņa medības, bet de facto.

Pagājušā gada jūnijā, kad aļņiem ir saudzēšanas laiks, bija nomedīts alnis. Tas bija nesmuki. Rudens periodā arī atradu nomedītu alni. Bija atstāta tikai galva," viņš saka.

Juris ir padomājis arī par kameru izvietošanu pie iebraucamajiem ceļiem. Juris par nelikumīgām medībām turpina: "Man šķita, ka cilvēki tā vairs nerīkojas kā 1990. gados, kad tā brutāli rīkojās. Izrādās, ka arī šobrīd tas notiek. Nezinu, kas ir to cilvēku motivācija, jo nevienam šobrīd nav liegts kļūt par mednieku un visu darīt civilizētā veidā. Kāpēc tā ir jārīkojas? Man tas nav saprotams."

Zināšanas – visa pamatā

Kā galvenos izaicinājumus, darbojoties mežos, Juris min tieši pārnadžu bojājumus un egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus. "Būtiska loma ir arī darba spēka piesaiste, jo cilvēku paliek arvien mazāk. Skaidrs, ka viens visu nevar izdarīt. Paliek arvien sarežģītāk," viņš saka.

Juris uzsver, ka meža īpašniekiem ir svarīgi mācīties katru dienu, apmeklējot izglītojošus kursus un seminārus.

"Var mācīties arī no ikdienas pieredzes un kļūdām, bet labāk jau tās nepieļaut. Apmeklējot jebkādu izglītības kursu, absolūti ikviens dalībnieks iegūst kādas atziņas. Arī es tās iegūstu, un tas ir būtiski," Juris aicina.

Otrkārt, Juris aicina nebaidīties riskēt un gudri rīkoties ar naudu, kas saņemta par meža nociršanu. "Piemēram, domājot darīt vai nedarīt, pērkot vai piepērkot īpašumu. Ir jāaprēķina, ko tas nozīmē, bet jāriskē ir.

Vēl ir ļoti svarīgi, par ko daudzi īpašnieki aizmirst, nocērtot mežu, daļu naudas investēt atpakaļ. Bieži nocērt labu mežu un nepadomā par to, kā atjaunosies mežs. Veidojas ļoti mazāk kvalitatīvā vai neproduktīva audze, samazinoties īpašuma vērtība," Juris uzsver.

Visbeidzot, viņš arī norāda, ka mežā visu laiku ir, ko darīt. Juris turpina: "Nekad neesmu saskāries, kad vienu daru kaut ko izdaru un nākamos gadus varu nelikties ne zinis.

Ir jāatceras, ka ir mežs un tur ir jāveic darbi. Meža īpašniekiem svarīgi atrast konsultantu, kas palīdz saprast, kas ir jādara. Tikpat labi šo gadu laikā, neapsaimniekojot mežu, tas var zaudēt pusi savas vērtības."

Ņemot vērā gan Jura zināšanas, gan ieguldīto darbu un pieredzi, viņa paveiktais 2022. gadā tika novērtēts ar meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs 2022" momināciju "Par ilgtspējīgu saimniekošanu". Gan ģimene, gan draugi mežsaimnieku jau ilgstoši mudinājuši pieteikties konkursam.

Par titula iegūšanu viņš saka: "Gandarījums ir ļoti liels. Ģimene jau mudināja, ka vajag pieteikties. Redzu, ka mans darbs tiek novērtēts."

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.