"Nekļūst sliktāk, bet arī nekļūst labāk." Kariņš par ēnu ekonomiku Latvijā

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

EK pētījumi rāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā būtiski neatšķiras no citu Eiropas valstu rādītājiem, tomēr premjers norādīja, ka abi šie pētījumi nevar būt patiesi un "mums nevar vienlaikus būt gan augsts, gan vidējs ēnu ekonomikas līmenis".

Tas, ko premjera ieskatā atklāj Saukas veiktais pētījums ir tas, ka "mums ir augsta uztvere, ka mums ir korupcija, bet varbūt faktiski nav sakritības".

"Tie ir divi pētījumi, un tas, kas ir redzams no Saukas kunga pētījuma ir, ka situācija faktiski nemainās, nevis, piemēram, kļūst sliktāka, kā tas ir Lietuvā. Nekļūst sliktāk, bet arī nekļūst labāk," norādīja Ministru prezidents.

Vienlaikus premjers atzina, ka ēnu ekonomikas novēršana ir komplekss risinājums. Kariņš sacīja, ka par ēnu ekonomikas mazināšanu paredzēta arī diskusija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) un tas būs darbs, kas nebeigsies.

LETA jau ziņoja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci, tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā - 24,2% no IKP, 2020.gadā - 25,5% no IKP, 2021.gadā - 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas īpatsvars 2022.gadā ir samazinājies Igaunijā - par vienu procentpunktu, salīdzinot ar 2021.gadu, veidojot 18% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga par 2,7 procentpunktiem un sasniedza 25,8% no IKP.

Sauka skaidroja, ka Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars rādītājs kopš 2009.gada, kad tika sākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apmērs Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2022.gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veidoja 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā - 44,5%.

Neuzrādītie ieņēmumi Latvijā 2022.gadā veidoja 29% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādīto darbinieku komponente - 24,3%. Neuzrādītie darbinieki Igaunijā 2022.gadā veidoja 28% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie ieņēmumi - 27,5%. Savukārt Lietuvā 2022.gadā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bija neuzrādītie ieņēmumi, kas veidoja 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, sekoja aplokšņu algas ar 34% un neuzrādīto darbinieku komponente ar 29,5%.

Vidējās algas daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, jeb aplokšņu algas, 2022.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2021.gadu pieauga par 1,2 procentpunktiem un sasniedza 25%. Šis ir augstākais aplokšņu algu apjoms Latvijā kopš 2013.gada.

Vēl lielāks aplokšņu algu pieaugums 2022.gadā ir vērojams Lietuvā, kur salīdzinājumā ar 2021.gadu aplokšņu algas ir palielinājušās par 3,8 procentpunktiem, sasniedzot 20%. Savukārt Igaunijā aplokšņu algas 2022.gadā ir nedaudz mazinājušās - par 0,2 procentpunktiem, veidojot 16,8%. Sauka skaidroja, ka aplokšņu algu apmērs joprojām ir izteikti lielāks Latvijā, lielā mērā izskaidrojot arī kopējās ēnu ekonomikas atšķirības, sevišķi starp Latviju un Igauniju.

Ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā, 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, vērojams samazinājums gan Latvijā, gan Igaunijā. Proti, vidējā ienākumu daļa, ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2022.gadā Latvijā bija 16,3%, kas ir samazinājums par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu, bet Igaunijā - 11,1%, kas ir samazinājums par vienu procentpunktu.

Lietuvā salīdzinājumā ar 2021.gadu ienākumu neuzrādīšana palielinājusies par 2,9 procentpunktiem un 2022.gadā sasniedza 19,7%. Lietuvā 2022.gadā bija vērojams pieaugums arī darbinieku neuzrādīšanas apjomā, proti, pieaugums bija par 5,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu, sasniedzot 14,4%. Tādējādi visās trijās ēnu ekonomikas galvenajās kompenentēs šie ir augstākie rādītāji Lietuvā kopš tiek mērīts ēnu ekonomikas apmērs Baltijas valstīs.

Darbinieku neuzrādīšanas apmērs 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu, par par 0,4 procentpunktiem ir pieaudzis arī Latvijā, sasniedzot 11,1%, bet Igaunijā samazinājies līdz 9,5%, kas ir kritums par vienu procentpunktu.

Papildus mērījumiem attiecībā uz reģistrēto uzņēmumu iesaistīšanos ēnu ekonomikā pētījuma autori aprēķina arī nereģistrētās uzņēmējdarbību proporciju Baltijas valstīs. Pēc pētījuma datiem, preču vai pakalpojumu daudzums no kopējā apjoma, ko sniedz nereģistrētie uzņēmēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, 2022.gadā bija attiecīgi 8,5%, 9,5% un 6,3%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos lai "nokārtotu lietas") 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu ir samazinājies Lietuvā - par 1,9 procentpunktiem, kā arī Igaunijā - par 0,6 procentpunktiem, attiecīgi veidojot 10,4% un 6,4%. Latvijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2022.gadā sasniedza 9,4%, kas ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka visās Baltijas valstīs 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, ir nedaudz samazinājies vidējais procents no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu, proti, Latvijā vērojams samazinājums par 0,1 procentpunku - līdz 7,9%, Lietuvā - par 1,1 procentpunktu, veidojot 6,6%, bet Igaunijā - par 1,9 procentpunktiem, šai ēnu ekonomikas komponentei samazinoties līdz 2,1%.