2015. gadā Rīgā notika viens no lielākajiem Eiropas valstu LGBT pasākumiem - Eiropraids. Tas pulcēja aptuveni 5000 dalībnieku.
2015. gadā tika translēta tiešraide no Praida nama atklāšanas Rīgā.
Lesbiešu, geju, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina pēc pasākuma sacīja: "Interese ir liela - vakar Praida namā jeb Kaņepes kultūras centrā norisinājās pirmā darbnīca, kas bija plaši apmeklēta, un kinoteātrī "K.Suns" demonstrēta pirmā no festivāla "Melnā neļķe" filmām, kas arīdzan ieinteresēja publiku".
Viņa atklāja, ka cilvēki labprāt izmanto iespēju apmeklēt Kaņepes kultūras centrā esošo LGBT informācijas centru.
Vaicāta, vai Eiropraida nedēļas rīkotājiem ir gadījies saskarties ar naidīgu attieksmi, agresiju vai provokācijām, Garina atbildēja noliedzoši. "Viss ir kārtībā. Lai gan pie visām Eiropraida norises vietām dežurē policija, izskatās, ka viņu palīdzība nav nepieciešama".
2016. gadā Baltijas praids notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
2017. gadā Rīgā plānotais "Baltic Pride" pasākums notika Tallinā.
Pēc Eiropraida 2015. gadā, kas bija zināma praidu kulminācija Latvijā, īpašs izvērtās 2018. gada Baltijas praids Rīgā. Latvijas simtgadei par godu tas ilga 100 dienas ar kulmināciju Vērmanes dārzā, kad notika praida gājiens. Gājienā piedalījās aptuveni 8000 dalībnieku.
2019. gadā Baltijas praids notika Viļņā.
Saistībā ar COVID-19 pandēmiju Eiropā Tallinā plānotais "Baltic Pride" 2020. gadā tika atcelts.
2021. gadā Baltijas praids no Viļņas atkal atgriezās Rīgā. Praids Latvijā tika iesākts ar saukli "Līdz mēs visi būsim vienlīdzīgi!" un galveno aicinājumu - iestāties par visām sabiedrības mazākuma grupām neatkarīgi no cilvēku sociālās piederības. Ierastais gājiens nenotika, tā vietā notika krāšņs "Praida brauciens", kas noslēdzās ar koncertu "Svini ar lepnumu".
2022. gadā notika "Riga Pride 2022", kas notika kā daļa no Kijivas praida. Arī praida gājiens notika, solidarizējoties ar Ukrainu un tās LGBTQ kopienu.