Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

"52 deputāti ienāca krogā un visiem uzsauca ballīti uz citu apmeklētāju rēķina." Ne visi sajūsmā par brīvdienu

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns apmeklē pasaules hokeja čempionāta spēli starp Latvijas un Norvēgijas valstsvienībām ''Arēnā Rīga''.
Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns apmeklē pasaules hokeja čempionāta spēli starp Latvijas un Norvēgijas valstsvienībām ''Arēnā Rīga''. Foto: Edijs Pālens/LETA

Ne visiem Saeimas lēmums pasludināt 29. maiju par brīvdienu likās laba doma. Daudziem lēmums izjauca plānus, lika dažu minūšu laikā izdomāt risinājumus par bērniem, darbu un citām neatliekamām lietām. Un viņi nav priecīgi. Ne jau par hokeju – par to priecājas visi.

Cilvēkiem, kuri kritizēja Saeimas lēmumu, daudzi gan pārmet tieši nepatriotismu – sak, tāda diena! Tās dēļ jau var nest kādu upuri. Ej nu to iestāsti cilvēkam, kurš beidzot sagaidījis rindu uz svarīgu izmeklējumu vai kuram nopietnā valsts iestādē lietas kārtojamas, skolotājam ar maziem bērniem, kuram jāvada eksāmens, lai tur vai kas, bet dārziņš - ciet... Vai bērnam, kurš ilgi jau gaidījis skolas ekskursiju. 

Foto: Tūkstošiem hokeja līdzjutēju sveic Latvijas hokeja izlasi

VIDEO: "Prāta vētra" sagaida Latvijas hokeja varoņus 

Dažiem liekas, ka skolotājiem bija jāziedojas. Daudzi arī bija gatavi.

Dažās skolās ekskursijas gan notiek, bet – skolotājiem taču jāmaksā dubultā, tāpat kā citiem, kas strādā svētku dienā. Cik tas viss valstij izmaksās?

Skolās eksāmeni notikuši arī brīvdienā, taču šur un tur gan durvis vienkārši slēgtas – brīvdiena taču!

Labi, ja lieta tāda, ka var pasmiet, bet dažiem šodien pabojāti ne tikai dienas, bet arī nākotnes plāni, kad vēl pusgads jāpavada gaidīšanas režīmā.

Šefpavārs Mārtiņš Sirmais situāciju komentē īsi: "Nekas īpašs, ierēdņiem brīvdiena."

Privātajā sektorā daudzi izvēlējušies strādāt, neraugoties uz brīvdienu – pat nezinot, vai samaksās, vienkārši sirdsapziņa liek. Lielā mērā – attieksmes jautājums, kas pašiem un citiem rada gandarījumu. Tomēr jautājums - kāpēc tad vajadzīga brīvdiena, ko, skaidri zināms, nevarēs izmantot visi – jo dažiem vienkārši sirdsapziņa neļaus to darīt?

Ir skolas, kas brīvdienas dēļ netaisījās bojāt bērnu prieku. Ilze Sperga stāsta par Ulbrokas mūzikas un mākslas skolu, kas visiem vecākiem izsūtījusi paziņojumu par to, ka plānoto mācību gada noslēguma pasākumu uz nākamo dienu nepārceļ, jo tad daudzi skolotāji un audzēkņi nevarētu to apmeklēt, jo daudziem viss jau saplānots.

"Mūsu bērnu sasniegumi nav mazāki kā hokejā," teikts skolas paziņojumā.

Ilze Sperga saka: "Pārvarēju slinkumu un atbildēju skolai, nosūtot paldies, jo bērns pat nepiedalīsies koncertā, nesaņems godalgas, bet to prieku un gaviles, ka notiek un varēs savām skolotājām aiznest dārzā grieztās puķes. Bēdai par atcelto ilgi cerēto skolas ekskursiju tikām pāri, tētim brīvdiena, brauc ekspotīcijā."

Bērns priecīgs, bet viela nopietnām pārdomām ir radusies. Ilze Sperga piebilst: "Bet vispār mani mazāk satrauc pats lēmums kā tas, ka tas ir bijis iespējams. Saeima 2 grozījumos lemj tikai ar 52 balsīm par no tikai 56, Saeimas priekšsēdētājs izsludina Valsts prezidenta vārdā. Saeima vēsi nobalso, nedomājot par sekām - ka naktī vairs neko nevar nomenedžēt, nav pat pāris stundu krīzes risināšanai valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām, skolām utt., nerunājot par privāto sektoru un dienestiem. Pat kovida laikā bija bērnudārza dežūrgrupas kaut vai mediķu, policistu bērniem.

Nepatīk, ļoti nepatīk, kā tas smird pēc totalitārisma."

Negaidītās un pēkšņās brīvdienas radītās ķibeles šodien hokeja prieku sabojājušas daudziem.

Kāda valsts amatpersona stāsta: "Viena lieta nesanāca privāti. Meitai jāmaina pase un ID karte, un šodien bija no Siguldas jābrauc uz Cēsīm pakaļ jaunajiem dokumentiem. Viņai pašai ir retā diena, kad nav konsultācijas pirms eksāmena, un māsa viņu bija gatava aizvest uz Cēsīm ar auto.

Mazajai meitai pase jāuzrāda ceturtdien vidusskolas eksāmenā. Šodien PMLP ir brīvdiena, savukārt rīt visiem būs darbi un konsultācijas, un mazliet vairāk stresa, lai izpildītu to, kas šodien būtu gājis gludi kā pa diedziņu.

Otra lieta ir man darbā. Šodien man bija noteikts datums, kad pie atbildības saucamā persona ierodas uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Paziņošana uz e-adresi notiek divu darba dienu laikā, tādēļ skaidrs, ka es nevarēju savlaicīgi pārcelt sēdi. Nezinot, vai pie atbildības saucamā persona atnāks, jo ir "pieraksts", vai nenāks, jo ir valstī noteiktā svētku diena, es gāju uz darbu un, nesagaidījusi to, kuru gaidīju, pieņēmu lēmumu par jaunu datumu, kad lieta tiks izskatīta. Es nevarēju pieņemt gala lēmumu, kā biju plānojusi. Un vēl es nevarēju izdarīt tos darbus, kas man bija paredzēti ārpus biroja, jo atrasties ar darba auto kaut kur dzimtenes plašumos svētku dienā man nav nekāda tiesiska pamata. Bet darbi tik un tā būs jāpadara."

Daudzu dzīvēs brīvdiena radījusi lielāku vai mazāku haosu. Vai bez tā tomēr nevarēja iztikt?

Ingmāra Balode raksta: "Par to, ko privātais sektors dara ar savu darbu, ar bērniem, kurus šodien ar pusnakts lēmumu nav, kurp aizvest darbdienas gaitās, ar dubultā apmaksājamu dienu mēneša beigās, par ko tūlīt būs jālauza galva - tas, protams, nav haoss, tie ir tikai apstākļi, ar kuriem šorīt pamodāmies, bet tomēr - šodienu varējām nosvinēt arī bez tieši tādiem apstākļiem.

Piemērs - man zināmas pamatskolas klases bērni jau vakar dīca skolotājai, lai klases pasākuma vietā kopā dotos sagaidīt mūsu superpuišus no Tamperes. Gandrīz jau nomenedžēja. Šodien kopā nedosies, jo visi vecāki nestrādā valsts sektorā (piekrītu, arī tur ne visi brīvdieņojas, bet kopumā - citādi nepateikšu)."

Ilzes Prūses brīvdienas stāsts: "Mašīnas remonts tika pārcelts. Pārdzīvosim. Bērnudārzs nestrādā, skola arī - nu ko, viss uz pauzes. 

Par hokeja izlasi prieks. Par brīvdienu... Nu nav tā nekāda brīvdiena tiem, kas savu laiku plāno paši, nevis tikai skatās valdībai mutē - ko teiks, to darīs.

Būt kopā ar ģimeni? Priecāties par panākumiem? Jā - bet to mēs darām tāpat. Bēda ir cita - nesaprotu, kāds tam visam ir mērķis?

Kā var ar tādu necieņu izturēties pret tiem, kuriem darba procesi jāvada? Ir darbi, ko nevar pārcelt. Solītās lietas jāpilda termiņā, govis jākopj, maize jāmīca, arī hokejs jāspēlē.

Kāpēc deputātiem tur jājaucas? Popularitātes punktus gribas? Tāda ofisa darboņu domāšana - pasludinām brīvdienu un tāda tā arī būs? Tiešām? Vienojoši tas noteikti nav - drīzāk šķeļoši.

Cik hokejs vienoja, tik šis – šķeļ."

Uzņēmuma īpašniece Guna Kārkliņa brīvdienu arī nepavisam nav izbaudījusi: "Tā kā dienas ir ļoti piepildītas, strikti plānoju. Nevarēju precizēt VIDā svarīgus jautājumus saistībā ar gada deklarāciju. Saņēmu gan tīmeklī uzbraucienus, ka iepriekš arī bija laiks. Bet - pati jau nu labāk zinu, kad kādi darbi man darāmi.

Šodien bija plānots precizēt dažus jautājumus Uzņēmumu reģistrā saistībā ar manas firmas pamatkapitāla palielināšanu. Tad vēl vajadzēja precizēt vienu jautājumu par tirdzniecības nodevām Rīgas domē. Arī nekā. Ja kāds teiks, ka to var darīt arī citudien, tad viņš nezina, ko nozīmē plānot un strādāt noteiktā ritmā. Privātās sarakstēs draugi dalījās ar līdzīgām problēmām.

Visticamāk, ka otrdien iestāžu telefoni būs pārkarsuši un sistēmas pārslogotas.

Nesākšu te apcerēt lielos uzņēmumus, to, ka uzņēmējiem par darbu brīvdienā cilvēkiem būs jāmaksā dubultā, kādi termiņi būs pārceltajām tiesu sēdēm utt.

Tviterī bija labs ieraksts: 52 deputāti ienāca krogā un visiem uzsauca ballīti uz krodzinieka un citu apmeklētāju rēķina."

"Kam šodien galu galā ir brīvdiena?" savā "Facebook" lapā jautā uzņēmēja Linda Freimane. "Strādā slimnīcas un ātrā palīdzība, strādā "Rimi", "Maxima" un "Narvesens", strādā sabiedriskā transporta vadītāji un taksisti, strādā visa viesmīlības industrija, strādā apsargi, policisti, dežuranti, sociālie darbinieki un sakaru operatori, strādā teātri un citi kultūras darbinieki, kuriem šodien ir izrādes, strādā žurnālisti un masu mediji. Strādā ārvalstnieki, kas ir atbraukuši uz Latviju veikt savus darījumus, un strādā tie, kam bija ieplānots ar viņiem satikties. Strādā lidosta, kas sagaidīs mājās mūsu varoņus un viņu atbalstītājus.

Nestrādā tiesas - tas sagādās papildus darbu un neērtības visiem juristiem un viņu klientiem, kuriem šodien bija nolikta tiesas sēde. Tagad tā varētu būt pārlikta uz rudeni vai ziemu. Labākajā gadījumā. Nestrādā citas valsts iestādes, uz kurām cilvēki bija ieplānojuši šodien doties pēc pasēm un izziņām, padomiem vai pabalstiem. Un nestrādā Saeima pēc sava fantastiskā, vakar naktī steigā, eiforijā un neprātā pieņemtā lēmuma.

Cik šis lēmums izmaksās valstij? Cik tas sagādās cilvēkiem problēmas un apjukumu? Un kam tas bija vajadzīgs?

Ja kādam šodien ir tik smagas paģiras pēc vakardienas svētkiem, ka nespēj aiziet uz darbu - varbūt tas varēja uz sava rēķina paņemt brīvdienu."

Dita Lase netaupa dzirksteļojošu ironiju: "Tikko ziņās dzirdēju! Ja nu gadījumā kāds vēl nebija apjautis, cik tālu no reālās dzīves atrauti ir deputāti...

Saeima lepojas, ka nodemonstrējusi, ka tā spēj operatīvi pieņemt lēmumus. Mums arī esot jāpriecājas.

Priecāsimies, tauta! Ārsti, kuriem nesamaksās par šodienu, ēdinātāji, kuri izmetīs šodienai skolām un dārziņiem iepirktos produktus/sagataves, vecāki, kam nebija dārziņu, kur aizvest bērnus, bērni, kas pazaudēja klases ekskursijas; visi, kas pusnaktīs neinteresējas par Saeimas ārkārtas sēžu lēmumiem un atpērās uz darbu no citām pilsētām, lielo uzņēmumu darba plūsmu plānotāji, darba devēji, kam būs jāpiedzemdē no zila gaisa dubulta alga saviem darbiniekiem par šo dienu - naudas plūsmu plānotāji, arī jūs, lūdzu, priecājieties!

Mediķi, ziniet, kur pazuda 60 miljoni, kas bija vajadzīgi, lai jūs varētu turpināt sniegt pakalpojumus - viena diena valsts budžetā ienes tieši šādu summu.

Vai arī neienes, atkarībā no tā, ko pālī lemj deputāti.

Par hokejistiem prieks un lepnums! Tiešām bija izcili!"

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu