Kāpēc šī diena bija vajadzīga kā brīvdiena? Skaidro Saeimas priekšēdētājs Edvards Smiltēns

Tieši Smiltēns vakarā pēc leģendārās uzvaras bija brīvdienu idejas tvīta autors.

Rītdienai ir jābūt brīvdienai visā Latvijā! Pie tā jau strādājam 🇱🇻

— 🇱🇻 Edvards Smiltēns (@EdvardsSmiltens) May 28, 2023

Daudzi par brīvdienu ir sajūsmā, bet ir arī daudzi, kam tā radījusi problēmas un izjaukusi plānus. Daudz uzslavu, bet daudz arī kritikas, kuras lielāko daļu saņem tieši Edvards Smiltēns. Ceļā starp Brīvības pieminekli un Saiemu, kur notiek svinīgā hokejistu pieņemšana, "Apollo.lv" izdevās sazvanīt Saeimas priekšēdētāju īsai sarunai.

Foto: Tūkstošiem hokeja līdzjutēju sveic Latvijas hokeja izlasi

Vai šodien jums nešķiet, ka vakardienas lēmums par brīvdienu visā valstī bija nedaudz pārsteidzīgs? 

Es biju pie Brīvības pieminekļa pusstundu pirms hokejistu sagaidīšanas. Šie cilvēki, kas bija atbraukuši – viņi teica paldies.

Viņi bija braukuši no Alūksnes, no Dagdas, no Krāslavas, no Liepājas, no Bauskas. Un viņi nekad to nebūtu spējuši izdarīt, ja šodien būtu darba diena, nekad.

Galvenais – jaunieši un bērni, kuriem bija iespēja redzēt savus varoņus, iedot viņiem "pieci", nofotografēties, pajautāt autogrāfu. Kaut kādus zaudējumu, kas rodas no šīs brīvdienas, tos mēs kompensēsim ar uzviju caur nācijas lepnumu, caur to, ka bērni ar nenormālu prieku acīs skatīijās un saprata, ka viņi arī to var.

Tad, kad es pieredzēju Latvijas-Krievijas spēli, sapratu, ka dzīvē viss ir iespējams. Mazs bērns būdams, sapratu: ja tev ir mērķis, tu vari visu sasniegt.

Ir kaut kādas lietas, ko nevar izmērīt naudā, kaut kādās atsevišķās neērtībās.

To dara visas sevi cienošas valstis nācijas pašapziņas stiprināšanas vārdā. Spānija, vinnējot pasaules kausu futbolā, Portugāle, Argentīna... Mani apsveica daudzu valstu spīkeri, mēs vakar vakarā sarakstījāmies. Un viņi teica – viss ir kārtībā, tas ir pareizi, ko jūs darāt.

VIDEO: "Prāta vētra" sagaida Latvijas hokeja varoņus 

Kā viņi tiek galā šādos gadījumos – viņi saprot, ka tāds lēmums ir straujš, ka tam ir sekas, bet visa sistēma pēc tam adaptējas, lai amortizētu to lēmumu, lai mēģinātu novērst un samazināt neērtības un zaudējumus nācijas nākotnes vārdā.

Protams, ka arī mums ir kaut kādi zaudējumi. Bet, redzot tos jauniešus šodien, ar kādām acīm viņi skatījās... Iespējams, daudzi pieņems lēmumus savu izcilību veidot sportā – un ne tikai! Kultūrā, mākslā, biznesā, jebkurā profesijā, ko viņi izvēlējušies – bet viņi izvēlēsies tiekties uz virsotnēm.

Un tas ir tas, kāpēc šodiena ir īpaša un kāpēc šī diena bija vajadzīga kā brīvdiena, nedrīkstēja ļaut noklust šim pacilājumam.

Vai zaudējumi uzņēmējiem tiks kompensēti? Šodien par darbu jāmaksā dubultā, daudzviet savukārt neplānota darbu apstāšanās un tamlīdzīgi. 

Mēs par to vēl diskutēsim. Vakardien reālai lēmuma pieņemšanai bija maksimums pusstunda. Es apzvanīju Pašvaldību sabienības vadību, apzvanīju visus, ko varēju apzvanīt, strādāja mani kolēģi, un visu saskaņojām ar valsts prezidentu Egilu Levitu. Kariņa kungs to būtu darījis – bet Saeimas Juridiskais birojs izanalizēja, ka tomēr tas ir Saeimas lēmums. Tā kā lēmuma pieņemšana un paziņošana iekrita Saiemai. Visas frakcijas atbalstīja šo lēmumu – tikai viena atturējās ar četrām balsīm. Bet vairākums izlēma, ka lēmums ir pareizs. Ir izņēmuma gadījumi, kad tas ir attaisnojams.

Dažiem radās sajūta, ka Kariņš ar savu tvītu vakar, ka darba devējiem būtu jānāk ar elastīgu attieksmi, cenšas izlīdzināt vai pieklusināt jūsu ideju par brīvdienu.

Viņš vienkārši nevarēja pieņemt lēmumu, viņš pateica, ka tas ir Saeimas uzdevums.

Daži tvitera komentētāji rakstīja: ja Saeimas sasaukšanai ārkārtas lēmuma pieņemšanai vajadzīgas piecas stundas, kas tad notiks nopietnākā, piemēram, valsts apdraudējuma, gadījumā?

Tās bija trīs - divarpus stundas. Apziņošana sākās pēc pulksten deviņiem.

Mēs labu lietu izdarījām – notestējām, kādā veidā reaģēt krīzes brīdī, ja, nedod dievs, sākas vajadzība rīkoties pēc drošības protokola par to, kā mēs iedarbinām NATO attiecīgos paragrāfus.

Šāda izspēle faktiski notika vakar – kā svētdienas dienā iegūt ātru rezultātu un Saeimas balsojumu. Tas ir interesants blakus ieguvums.

Tās divas ar pusi strundas nav par ilgu, lai sasauktu Saeimu – ja domājam par iebrukuma gadījumu?

Ja mēs nācijas pašapziņas vārdā esam spējīgi to izdarīt divarpus stundās, tad, es domāju, apdraudējuma gadījumā nebūs problēmu to izdarīt vēl ātrāk. Tas ir sarežgīts mehānisms, daudz iesaistīto, daudz dažādu nianšu. Mēs vakar faktiski notestējām un izmēģinājām scenāriju, kā rīkoties, ja jāpieņem ātri lēmumi. Tas ir papildu ieguvums. To es pusvienos naktī vēl ar valsts prezidentu apspriedu, un viņš teica, ka tas ir pareizs solis, ka esam to notestējuši.

Galvenais ir sajūta, ko visi kopā šodien varējām piedzīvot. Hokejisti, ar kuriem runāju, šodien teica: tas ir vienreiz mūžā, kad kaut kas tāds notiek. Protams, viņiem būs prēmijas, skaisti ierāmēti diplomi un atzinības raksti un tā tālāk. Tas ir pilnīgi otršķirīgi. Tas, ko viņi šodien pieredzēja - tas ir tas, kas viņiem bija vajadzīgs.

Tas bija vienīgais īstais paldies, ko mēs viņiem varējām pateikt par to, ko viņi izdarīja nācijas saliedēšanas un nācijas pašapziņas labā.

Pie Brīvības pieminekļa nekas tāds vēl nebija noticis. Šis bija ākārtīgi īpašs moments visai Latvijai.