Atrasta lielākā daļa no veselības nozarei nepieciešamajiem 163 miljoniem

Vēstule tapusi pēc tikšanās ar premjeru un finanšu ministru. Izskan neuzticība, vai politiķi tiešām atradīs trūkstošo naudu, lai rudenī nebūtu jāslēdz slimnīcas un jāpāriet uz maksas izmeklējumiem.

Līdz šīs nedēļas beigām premjers visām ministrijām bija uzdevis pārskatīt izdevumus par labu veselības un izglītības jomām.

"Nekā personīga" uzzināja, ka izdevies atrast lielāko daļu aptuveni 113 no 163 miljoniem, kas veselībai vajadzīgs vēl šogad.

Starp Eiropas valstīm ar līdzīgiem nodokļu ieņēmumiem un iekšzemes kopproduktu Latvija veselības aprūpei atvēl vismazāk.

Šai ziņā atpaliekam arī no kaimiņiem. Pēc OECD datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā dod ap pusotru tūkstoti, kamēr Igaunijā un Lietuvā tie jau pārsniedz divus tūkstošus eiro.

Pagājušajā nedēļā Latvijas pacientu un veselības aprūpē strādājošās profesionālās organizācijas tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.

Pēc tās izplatīta vēstule, kurā politiķi aicināti steidzami meklēt papildu finansējumu, lai iedzīvotāji varētu saņemt medicīnas pakalpojumus līdz gada beigām.

Jauno ārstu asociācijas līderis stāsta, ka veidojas vairāku mēnešu garas rindas uz izmeklējumiem un operācijām, bet politiķi akūti nepieciešamajiem līdzekļiem pretī prasa reformas, kaut nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma, ko tūlītēji nevar atrisināt.

Slimnīcu vadītāji norāda, ka inflācijas dēļ ar pašreizējo finansējumu ārstniecības iestādes līdz gada beigām pakalpojumus sniegt nevarēs, jo tarifi neatbilst faktiskajām izmaksām.

Trūkst 53 miljonu eiro. Slimnīcas vienojušās, ka, ja vajadzīgos miljonus neatradīs, tās sniegs tikai maksas pakalpojumus. Slimnīcu slēgšana būtu galējais risinājums.

Līdz šai nedēļai premjers bija uzdevis medicīnai trūkstošo finansējumu atrast no pārējo ministriju budžetiem. Vislielākos līdzekļus aptuveni 100 miljonus atvēlējusi ekonomikas ministrija.

Atbalsts energoresursu cenu pieaugumam siltās ziemas dēļ viss nav iztērēts un ministrija varēs šo naudu novirzīt veselībai. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatava dalīties par labu veselības aprūpei.

Inflācijas dēļ radīto zaudējumu segšanai veselības nozarei vēl šogad nepieciešami 163 miljoni (163 534 711). Visvairāk naudas vajag slimnīcām, kompensējamajiem medikamentiem, ambulatorajiem izmeklējumiem.

Nepieciešams finansēt arī ģimenes ārstu prakses un atvēlēt naudu bērnu zobārstniecībai.

"Nekā personīga" aprēķini liecina, ka visās ministrijās atrastie līdzekļi veido lielāko daļu no trūkstošās summas. Tomēr tā nenosedz pilnīgi visas degošās vajadzības.

Pacientu un ārstu organizācijas aizstāv veselības ministriju. Finansējuma pieprasījums ir pamatots ar konkrētiem datiem un esot tikai pacientu interesēs.

Jauno ārstu asociācijas vadītājs norāda, ka vislielāko neizpratni raisa, ka veselības finansējuma jautājums tiek sasaistīts ar politiskajām cīņām.

Kaut arī Līga Meņģelsone ir bezpartejiska, viņu darbam veselības ministrijā virzīja Apvienotais saraksts. Tam ar Jauno vienotību ir nesaskaņas jau kopš koalīcijas izveidošanas.

Nākamajā otrdienā valdības sēdē paredzēts skatīt veselības ministrijas ziņojumu par slimnīcu tīkla uzlabošanu. Runa ir par reģionālajām slimnīcām un tajās pieejamajiem un turpmāk nodrošināmajiem speciālistiem.

Veselības ministrijā uzsver- šīs reformas vēl tūlītēju ietaupījumus nedos. Arī kādas slimnīcas slēgšana šobrīd nav plānota.

Premjers Krišjānis Kariņš noliedz, ka veselības nozares uzraudzības kritikas pamatā ir politiskās nesaskaņas divu politisko spēku starpā.

Valdības sēdē, dienu pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, vienlaikus ar slimnīcu tīkla attīstības ziņojumu, tiks skatīts arī jautājums par skolu tīklu. Par to atbildīgā ir premjera partijas ministre Anda Čakša. Šo ziņojumu politiķi publiski nekritizē.

Nākamgad veselības nozarei budžetā jāatrod vēl papildu 310 miljonus. Un arvien atklātāk finanšu ministrs runā par potenciālu nodokļu palielinājumu.