"Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder viņiem, un valdības prasības izpildīt nebūs iespējams.
Raidījums "Nekā personīga" atklāj, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze".
Tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota.
Pastāvēja bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas, Inčukalna krājumi patiešām nepietiktu, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudēja, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.
"Conexus" uzlika aizliegumu, ka bez sistēmas operatora atļaujas "Latvijas gāze" krājumus tālāk pumpēt nevar.
Valdības prasība bija rezervēt gāzi mājsaimniecībām 1,15 teravatstundu apmērā. "Latvijas gāzei" bija publiskā tirgotāja statuss, un tas paredzēja, ka valdības noteiktais jāpilda.
"Nekā personīga" zināms, ka "Latvijas gāze" pagājušā gada rudenī Kaļiņingradai rezervēto gāzi no "Gazprom" atpirkusi un tas ļāvis valdības prasības par gāzes rezervēm nodrošināt.
Aizvadītā ziema bija silta un ļāva iztērēt mazāk gāzes nekā bija plānots. 30. aprīlī noslēdzās apkures sezona un tagad "Latvijas gāze" sarēķinājusi, ka valdības rīcības dēļ uzņēmums cietis ievērojamus zaudējumus.
Par energopolitiku līdz gadu mijai atbildīgā Ekonomikas un vēlāk arī jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar "Conexus" katram apkures sezonas mēnesim "Latvijas gāzei" esot likusi rezervēt tādu gāzes apjomu, kas bijis aprēķināts, par pamatu ņemot iepriekšējo sezonu jeb vēsturisko patēriņu.