Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

"Latvijas gāze" pieprasa valdībai atmaksāt zaudējumus par rezervēto gāzi

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo.
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo. Foto: Ieva Lūka/LETA

Nākamā apkures sezona būs pirmā, kurā Latvijai būs pilnībā jāiztiek bez Krievijas "Gazprom" gāzes. Inčukalna krātuvē, pateicoties siltajai ziemai, palikušas pāri ievērojamas rezerves, apgalvo viens no gāzes tirgotājiem "Latvijas gāze" intervijā ar raidījumu "Nekā Personīga".

Tomēr uzņēmums pieprasa valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī pieprasīja "Latvijas gāzei" rezervēt.

Tobrīd gāzes cena bija krietni augstāka. Aprīļa beigās valsts ierobežojumus ar šo gāzes apjomu rīkoties atcēla.

Ņemot vērā, ka tagad šo gāzi pārdot var par krietni zemāku summu, uzņēmums "Latvijas gāze" pieprasa valstij šo gāzi atpirkt, šādi kompensējot zaudējumus.

Atbildīgā enerģētikas ministrija neizslēdz iespēju, ka ar uzņēmumu par to nāksies tiesāties.

Pagājušā gada rudenī Eiropas politiķi ar bažām gaidīja ziemu. Krievijas valsts domes deputāti ņirgājās, ka ziema, cerams, būs auksta un gara.

Kara noziedznieks Putins draudēja, ka Eiropa nosals. Propagandas televīzija katru dienu atkārtoja, ka bez krievu gāzes eiropieši nespēs izdzīvot.

Lielākā daļa Eiropas valstu pirms aizvadītās ziemas bija uzpildījušas savas gāzes glabātavas. Mūsu Valdības gaiteņos valdīja satraukums, kā pārziemos Latvija, jo īsti nebija skaidrības par Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervēm.

Valdība uzņēmumam "Latvijas gāze" uzdeva rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators – uzņēmums "Conexus" apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek.

"Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder viņiem, un valdības prasības izpildīt nebūs iespējams.

Raidījums "Nekā personīga" atklāj, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze".

Tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota.

Pastāvēja bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas, Inčukalna krājumi patiešām nepietiktu, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudēja, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

"Conexus" uzlika aizliegumu, ka bez sistēmas operatora atļaujas "Latvijas gāze" krājumus tālāk pumpēt nevar.

Valdības prasība bija rezervēt gāzi mājsaimniecībām 1,15 teravatstundu apmērā. "Latvijas gāzei" bija publiskā tirgotāja statuss, un tas paredzēja, ka valdības noteiktais jāpilda.

"Nekā personīga" zināms, ka "Latvijas gāze" pagājušā gada rudenī Kaļiņingradai rezervēto gāzi no "Gazprom" atpirkusi un tas ļāvis valdības prasības par gāzes rezervēm nodrošināt.

Aizvadītā ziema bija silta un ļāva iztērēt mazāk gāzes nekā bija plānots. 30. aprīlī noslēdzās apkures sezona un tagad "Latvijas gāze" sarēķinājusi, ka valdības rīcības dēļ uzņēmums cietis ievērojamus zaudējumus.

Par energopolitiku līdz gadu mijai atbildīgā Ekonomikas un vēlāk arī jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija kopā ar "Conexus" katram apkures sezonas mēnesim "Latvijas gāzei" esot likusi rezervēt tādu gāzes apjomu, kas bijis aprēķināts, par pamatu ņemot iepriekšējo sezonu jeb vēsturisko patēriņu.

Savukārt "Latvijas gāzei" ļauts piekļūt krājumiem tik, cik katru mēnesi gāze izlietota. Šis faktiskais pateriņš atšķīries no rezerves, ko valsts bija pieprasījusi "Latvijas gāzei" rezervēt.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka tagad notiek sarakste ar Klimata un enerģētikas ministriju par iespējamu zaudējumu kompensāciju.

Ekonomikas ministre apgalvo, ka pagājušajā gada nogalē, kad par enerģētikas nozari atbildīgo kļuva Klimata un enerģētikas ministrija, viņa ieteikusi pārskatīt rezervēto gāzes apjomu. Viņa tagad uzskata, ka "Latvijas gāzes" prasība esot pamatota.

Klimata un enerģētikas ministrs gan ir kareivīgi noskaņots. Viņš atgādina, ka "Latvijas gāze" spējusi strādāt ar milzīgu 100 miljonus eiro lielu peļņu.

Turklāt "Latvijas gāzei" saglabāti vēsturiskie klientu līgumi. Tāpēc par kompensāciju maksāšanu nevarot būt ne runas. Ir liela varbūtība, ka šo strīdu nāksies risināt tiesā.

Kalvītis atklāja, ka turpinās arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora "GASO" pārdošanas process. Esot saņemti pozitīvi atzinumi no Latvijas drošības iestādēm, ka šāds darījums var notikt.

Rakstisku atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām "Latvijas gāzei" atsūtījuši visi tās akcionāri. Tajā skaitā Krievijas "Gazprom".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu