Krievija meklēšanā izsludina prokuroru un tiesnesi, kuri izdeva Putina aizturēšanas orderi

Krievijas Iekšlietu ministrijas valdē parādījās aizdomas par Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokuroru un tiesnesi Karimu Ahmadu Hanu un Rosario Salvatore Aitalu, kuri izdeva orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanai, ziņo ārzemju mediji.

Trīs dienas vēlāk Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret SKT prokuroru un tiesnešiem. Maijā kļuva zināms, ka Krievijas varasiestādes meklējamo sarakstā iekļāvušas prokuroru un Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesi Karimu Ahmadu Hanu un Rozario Salvatori Eileju.

"Vēlamies uzmanību! Krievijas Iekšlietu ministrijas Galvenās direkcijas Maskavas pilsētas Kriminālizmeklēšanas departaments meklē pazudušo Hanu Karimu Asadu Ahmadu.

Dzimušu 1970. gada 30. martā. Apsūdzēts par noziegumu izdarīšanu. Jebkādu informāciju, kas varētu palīdzet meklēšanā, varat ziņot, zvanot 102 vai 112," teikts brošūrā ar SKT prokurora portretu.

2023. gadā Kremlis gatavojās popularizēt Putina tēlu kā "cīnītājs pret Rietumiem", "Latīņamerikas un Āfrikas valstu aizstāvis", "viens no galvenajiem daudzpolārās pasaules līderiem".

"Apollo.lv" jau vēstīja SKT lēmumu izdot Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi Kremlis raksturo kā Rietumu "visnegaidītāko soli". Divi Krievijas prezidenta administrācijai tuvi avoti medijam "Meduza" norāda, ka Krievijas varas iestādes nebija gatavas šādai situācijai.

Putinu plānots popularizēt Krievijas pašmāju auditorijai prezidenta vēlēšanu priekšvakarā.

Avoti norāda, ka tam nepieciešami ārvalstu ceļojumi. Tomēr pēc SKT aresta ordera šī iespēja ir ierobežota. Krievijas Federācijas prezidentu pēc Hāgas tiesas ordera teorētiski var aizturēt 123 valstīs.

Prezidenta administrācijai tuvi avoti norāda, ka Kremlis līdz šim īsti nesaprot, kā jaunajos apstākļos iespējams "nodrošināt prezidenta drošību".

"Pat Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS) vairs nav droša vieta Putinam. Tomēr Kremlis šaubās, vai kāda no valstīm, kas agrāk bijusi PSRS sastāvā, var izlemt arestēt Putinu, bet procenta desmitdaļas un simtdaļas, ka tas varētu notikt, vienmēr pastāv," norāda avots.

Abi avoti uzskata Putina arestu par praktiski neiespējamu tieši tādēļ, ka Krievijas prezidents vienkārši nedosies uz valsti, kurā pastāv vismaz minimāla iespēja tikt arestētam.

Neskatoties uz Krievijas noziedzīgā režīma izvērsto karu Ukrainā, diktators salīdzinoši regulāri 2022. gadā ceļoja uz ārvalstīm, kur piedalījās samitos un forumos.

Piemēram, 2022. gada vasarā Putins apmeklēja Tadžikistānu, Turkmenistānu un Irānu, bet rudenī - Uzbekistānu, Kazahstānu un Armēniju.

Kopš pērnā gada 24. februāra Putins nav devies uz Rietumvalstīm.

Šādi braucieni Kremlim bija ļoti svarīgi, sevišķi Krievijas iekšējai propagandai. Balstoties uz Kremļa izplatītajām ziņām par šīm vizītēm, Krievija var iedzīvotājiem stāstīt, ka "Krievijai draugu joprojām ir vairāk nekā nelabvēļu" un "valsts joprojām ir viena no daudzpolārās pasaules pīlāriem"," norāda avoti.

Pirms SKT ordera Putina ārvalstu braucieni tika apvienoti ar ārvalstu līderu braucieniem uz Maskavu.

Tomēr tagad nebūs iespējams tik bieži rīkot tādas vizītes - nevar pastāvīgi aicināt viesus tikai pie sevis, pauž avoti.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvo, ka Kremlis "mierīgi" uztver SKT lēmumu un "turpina strādāt".

Krievijas Valsts Domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins orderi nosauca par "agresiju pret Krieviju".

Izmeklēšanas komiteja tās priekšsēdētāja Aleksandra Bastrikina vārdā ierosināja krimināllietu pret tiesnešiem, kuri izdeva orderi.

Savukārt Krievijas Federācijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs draudēja ar precīzu raķetes triecienu Hāgas tiesas ēkai.

Kopā ar Putinu Starptautiskā Krimināltiesa izdeva aresta orderi arī Krievijas prezidenta pilnvarotā pārstāve bērnu tiesību jautājumos Marijai Ļvovai-Belovai, kas ir galvenā atbildīgā par ukraiņu bērnu piespiedu deportāciju uz Krieviju.

Krievijas prezidenta administrācija šobrīd pieļauj, ka to amatpersonu skaits, par kurām Hāga izdos aresta orderi, var pieaugt.

Piemēram, var tikt iekļauti to reģionu gubernatori, kuros tiek pieņemti bērni no nelikumīgi anektētajām Ukrainas teritorijām.

Kremlis uzskata, ka tas dzīvi neietekmēs: "Ierēdņi tāpat uz ārvalstīm nebrauc."