Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Elīna Pinto atbild uz pieciem neformāliem jautājumiem

Raksta foto
Foto: Apollo.lv kolāža.

Jau pavisam drīz - 31. maijā - notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Vēlēšanām izvirzīti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs un Elīna Pinto. Lai labāk iepazītu katru kandidātu, "Apollo.lv" uzdeva piecus neformālus jautājumus Elīnai Pinto.

Kas jūs spēj sadusmot?

Krievijas zvērības Ukrainā. Tīšs ļaunums vai vienaldzība tā priekšā.

Bet arī šādas dusmas ir svarīgi pārvērst drosmē un pozitīvā pārmaiņu spēkā.

Krievijas gadījumā mums jāturpina drosmīgi un nerimstoši atbalstīt Ukrainu un iestāties par taisnīgu sodu Krievijas noziegumiem.

Mums ir arī drosmīgi jāiestājas pret vardarbību – slepkavība Jēkabpilī atkal parādīja, ka arvien vēl neesam darījuši pietiekami, lai pasargātu sievietes un bērnus.

Kas ir jūsu lielākā izgāšanās?

Arvien vēl atceros to bērnības sajūtu, kā ir ziemā ragavās kopā ar draugiem nesties lejā no kalna un visiem izgāzties sniega kupenā. Ceru, ka šādas ziemas piedzīvos arī mūsu bērni un mazbērni. Tāpēc daru, ko varu, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

Cik maksā viens litrs piena? Vai Valsts prezidentei tas ir jāzina?

Veikalos litrs piena maksā dažādi - no 77 centiem līdz pat virs diviem eiro. Bet vismaz tikpat svarīgi Valsts prezidentam ir zināt to, cik mazu daļu no šīs cenas par savu darbu saņem zemnieks, un to, vai cilvēki šādu cenu var atļauties maksāt no saviem ienākumiem – algām, pensijām.

Izpratne par to Valsts prezidentam palīdz iet kopsolī ar cilvēkiem un iestāties par politiku, kuras centrā ir cilvēka cieņa un vajadzības.

Kurš/kura ir jūsu prezidenta ideāls no visas pasaules bijušajiem un esošajiem prezidentiem/prezidentēm?

Latvijā ļoti cienu pirmo Latvijas prezidentu Jāni Čaksti – juristu, diplomātu un patiesu demokrātu, kā arī Vairu Vīķi Freibergu, kura spēja mūs iedvesmot un stingri iestājās par Latvijas piederību Rietumeiropai un NATO.

Starptautiskajā politikā pēdējos gados kā uz līderu piemēriem raugos uz Slovākijas prezidenti Zuzanu Čaputovu un bijušo Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu. Viņas raksturo stingra stāja un cilvēcība, eiropeisks mūsdienīgums un reizē sakņu sajūta savā zemē un tās tradīcijās. Apbrīnoju Volodimira Zelenska un viņa kundzes Olenas Zelenskas spēju kara briesmās uzturēt tautas garu un sargāt savu zemi.

Ja jums būtu iespēja izvēlēties superspēju, kādu jūs izvēlētos?

Katram mums ir kāda superspēja, un vēlos iedvesmot cilvēkus ticēt sev un uzdrīkstēties sapņot par izcilību.

Mana superspēja ir būt trīs bērnu mammai un vienlaikus aktīvai profesionālei, uzņemoties atbildību un rūpes gan par bērniem, gan par, manuprāt, mūsu un nākamajām paaudzēm svarīgām vērtībām.

Kas zināms par Elīnu Pinto?

Pinto galvenā prioritāte augstajā amatā būtu drošība, arīdzan cīņa pret vardarbību un vienaldzību. Viņa uzsvēra, ka valsts drošība nozīmē arī nelokāmu un stingru atbalstu Ukrainai.

Otrā viņas prioritāte būtu ilgtspēja, kas, pēc Pinto vārdiem, nozīmē "beigt bārstīt" tukšus solījumus un investēt veselībā, labklājībā un izglītībā.

Pinto trešā prioritāte būtu jaunieši. "Tas nav taisnīgi, ka jauniešiem vēl gadu desmitiem būs jāsadzīvo ar to lēmumu sekām, kuru pamatā ir liktas vecāko paaudžu ērtības. Katrā šodienas lēmumā ir jāatspoguļo arī jauniešu vērtībām," uzskata Pinto.

Tāpat Pinto solīja "neslēpties pilī" un strādāt arī reģionos.

Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja. Viņas strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās, liecina publiski pieejamās informācija.

Kopš 2023. gada viņa ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Eiropas Komisijā, Eiropas Ārējās darbības dienestā un ES Padomē.

Pinto bijusi arī departamenta direktore Tiesībsarga birojā un pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos.

Maģistra grādu tiesību zinātnēs viņa ieguvusi Latvijas Universitātē, bet maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā - Eiropas Starpuniversitāšu centrā-Eiropas maģistrantūrā. Papildinājusi zināšanas Londonas Ekonomikas augstskolā un Luksemburgas Universitātē.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu