:format(webp)/nginx/o/2023/05/24/15343722t1ha077.jpg)
Līdz ar homoseksualitātes legalizēšanu Latvijas homoseksuāļiem radās pirmā iespēja socializēties izklaides iestādēs, sauktās par homoseksuāļu klubiem. Tomēr pirmās vietas tika atvērtas jau pirms šā notikuma un varbūt tāpēc atradās ārpus Rīgas centra.
Pirmā homoseksuāļu izklaides vieta jau 1991. gadā apmeklētājus uzņēma Pārdaugavā kādas fabrikas kopmītņu pēdējā stāvā. Kāda cita ap 1992. gadu aicināja izklaidēties kāda puspagraba telpās Maskavas forštatē Sadovņikova ielā.
No 1992. līdz 1995. gadam tika atvērti daudzi bāri un diskotēkas, tomēr gandrīz neviens no tiem nespēja izdzīvot. Adreses bieži mainījās, turklāt tā sauktos klubus bijis sarežģīti pat klasificēt, jo dažkārt izklaides iestādē ietilpa pat četri vienā – bārs, kafejnīca, diskotēka un klubs.
Rīgas homoseksuāļu klubu subkultūru varētu turpināt iedalīt vairākos posmos. Par otro posmu būtu uzskatāms laiks no 90. gadu vidus līdz 90. gadu beigām. Vairākus gadus rūpnīcas "Straume" telpās K. Ulmaņa gatvē 2 darbojās "Oāze", par kuru viens no tālaika homoseksuāļu līderiem Ainārs Ločmelis rakstījis, ka tā ir vienīgā vieta Rīgā, kas daudzmaz atbilst diskotēkas nosaukumam. Otra vieta atradās pagrabā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pagalmā Antonijas ielā 1, saukta par Aptieciņu. 1995. gada vasarā un rudenī te apmeklētājus uzņēma klubs "Queers".
/nginx/o/2023/05/22/15340072t1h33e1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/05/22/15340078t1hc990.jpg)
/nginx/o/2023/05/22/15340084t1haf32.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/05/22/15340075t1h31d3.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/05/22/15340076t1h1f02.jpg)