Eiropas Savienības (ES) regulatori 22. maijā piesprieduši rekordlielu naudassodu 1,2 miljardu eiro apmērā "Facebook" mātes kompānijai "Meta" par Eiropas Savienības lietotāju ievākto datu nodošanu uz ASV, ziņo portāls "Time".
ES regulatori tehnoloģiju gigantam "Meta" piespriež rekordlielu naudassodu
Īrijas Datu aizsardzības komisijas (DPC) paziņotais naudassods ir lielākais piespriestais sods, kopš ES ir ieviesusi Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kuras pārkāpšanā uzņēmums tiek apsūdzēts.
Summa ievērojami pārsniedza "Amazon" sodu 746 miljonu eiro apmērā 2021. gadā par datu aizsardzības pārkāpumu. Sākotnēji DPC nepiekrita citiem ES regulatoriem par "Meta" naudas sodu, kā rezultātā Eiropas Datu aizsardzības kolēģija iesaistījās tā uzlikšanā.
"Meta" tika uzdots apturēt lietotāju datu pārsūtīšanu no ES uz ASV. Uzņēmums paziņojis, ka pārsūdzēs lēmumu un sodu. Pērn publicētajā gada pārskatā "Meta" draudēja pārtraukt pakalpojumu sniegšanu saviem lietotājiem Eiropā, ja strīds par datu pārsūtīšanu turpināsies.
"Spēja pārsūtīt datus pāri robežām ir būtiska globālā atvērtā interneta darbībai," pirmdien publicētajā ierakstā sacīja Niks Klegs, "Meta" globālo lietu prezidents un Dženifera Ņūsteda, uzņēmuma galvenā juriste.
"Ja nav iespējas pārsūtīt datus pāri robežām, internets var tikt sadalīts valstu un reģionālās tvertnēs, ierobežojot globālo ekonomiku un atstājot dažādu valstu iedzīvotājus nespējīgus piekļūt daudziem koplietotajiem pakalpojumiem, uz kuriem paļaujamies."
"Mēs pārsūdzam šos lēmumus un nekavējoties lūgsim atcelt tiesas uzliktos izmaiņu izpildes termiņus, ņemot vērā kaitējumu, ko šie rīkojumi nodarīs, tostarp arī miljoniem cilvēku, kuri katru dienu izmanto "Facebook"," sacīja Klegs un Ņūsteda.
Spriedums bija atbilde uz Austrijas privātuma aktīvista Maksa Šremsa 2013. gadā iesniegto prasību pēc Edvarda Snoudena informācijas noplūdes, kurā tika apgalvots, ka ASV tiesību akti neparedz nekādu aizsardzību pret valstī pārsūtīto datu uzraudzību.
ASV un ES jau ilgu laiku ir cīnās, lai panāktu vienošanos par transatlantisko datu pārsūtīšanu, daļēji tāpēc, ka ES ir stingrāka datu privātuma politika, bet ASV – tās trūkums.
Savā paziņojumā Klegs un Ņūsteda aicināja panākt vienošanos par ES un ASV datu privātuma regulējumu pirms DPC noteiktā izmaiņu termiņa beigām, lai "pakalpojumu sniegšana varētu turpināties tāpat kā šodien bez traucējumiem vai ietekmes uz lietotājiem".