Krievijā sankciju dēļ piedāvā atgriezties pie sešu darba dienu nedēļas

Darba lietu ministram Antona Kotjakova šādu iniciatīvu prezentējusi Biznesa patriotisma uzņēmēju asociācija "Avanti", atsaucoties uz iniciatīvas kopiju, vēsta "Izvestija".

Iniciatīvas autori norāda, ka kopš pirmo sankciju ieviešanas 2014. gadā, kad tika veikta Krimas aneksija, "valsts ekonomika ir spējusi demonstrēt noturīgu izaugsmi, kas Krievijai ļāvis nonākt pasaulē piecu lielāko ekonomiku vidū".

Tomēr karš Ukrainā radījis ievērojamu sankciju slogu, kas sācis kaitēt ekonomiskajai izaugsmei.

"Avanti" savā vēstulē raksta: "Ekonomika izturēja sankciju radīto triecienu, pateicoties skaidrām un izlēmīgām valdības un Centrālās bankas darbībām. Jāsaprot, ka darba nedēļas pagarināšana var palīdzēt sasniegt tehnoloģisko un rūpniecības izrāvienu, stiprināt ekonomisko suverenitāti un samazināt Krievijas atkarību no ārvalstu ietekmes".

Biedrība akcentē, ka Otrā pasaules kara gados Krievijas iedzīvotāji strādāja sešas un pat septiņas dienas nedēļā.

Pēc kara beigām darba dienu garums pakāpeniski samazinājās līdz septiņām stundām, strādājot sešas dienas nedēļā, vien 1967. gadā tika noteikts, ka jāstrādā piecas dienas nedēļā un astoņas stundas dienā.

Biznesa patrioti uzsver, ka sešu dienu darba nedēļa ir spēkā vairākās Āzijas un Eiropas valstīs, piemēram Nepālā un Irānā, bet Beļģijā un Turcijā likumiski atļauts nodarbināt līdz 48 stundām nedēļā.

Toties Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācija iepriekš rosinājusi samazināt darba nedēļu līdz četrām dienām nedēļā.

Pēc federācijas vadītāja vietnieka Aleksandra Šeršukova vārdiem, tas varētu būt viens no pasākumiem, kas ļautu saglabāt darba vietas darba tirgū.

Lielākā daļa Krievijas darba devēju nesteidzas pāriet uz četru dienu darba nedēļu. Pašlaik piecu dienu jeb 40 stundu darba nedēļa ir izplatītākais darba formāts visā pasaulē, taču  Rietumvalstīs arvien skaļāk tiek runāts par darba formāta maiņu, potenciāli pārejot uz četrām darba dienām jeb 32 stundām nedēļā.