VIDEO ⟩ Bankas "dzēsušas" krīzes laika hipotekāros parādus. Ne visiem paveicies

Pirms 15 gadiem plīsa kreditēšanas un nekustamo īpašumu burbulis, daudzi zaudēja ienākumus un nevarēja turpināt maksāt par kredītiem. Bankas ieķīlātos īpašumus pārdeva, bet pārdošanas cena bija stipri zemāka nekā kredīts. Starpība bija ap miljardu eiro. Šis parāds joprojām vajāja gan kredītņēmējus, gan galvotājus.

Gadu gaitā no aptuveni 300 miljonu parādsaistībām cilvēki tika vaļā maksātnespējas procesā, neatdoti vēl palika ap 600 miljoniem, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati.

2020. gadā Saeima pieņēma īslaicīgus atvieglojumus, kas bankām ļāva divu gadu laikā šos neatgūstamos parādus norakstīt. Plānoja, ka tas attiektos uz aptuveni 13 tūkstošiem cilvēku un viņu 600 miljonu parādiem.

Norakstīts aizdevums skaitās ienākums, kas tiek aplikts ar nodokli

Krīzes laika hipotekārajiem kredītiem parādi līdz pagājušā gada beigām bija izņēmums, nodokli nevajadzēja maksāt. Ja parādus norakstīs tagad, būs jāmaksā ienākuma nodokli 20% no dzēstās summas.

Bankas iniciatīvu piemēroja dažādi - "Swedbank" un "SEB" daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem parādsaistības norakstīja pilnībā. "Swedbank" visiem pārējiem piedāvāja dzēst 90% no saistībām, "SEB" klientus vērtēja individuāli.

Latvijas Banka informē, ka galu galā līdz pagājušā gada beigām bankas norakstīja 158 miljonus vairāk nekā 3200 parādniekiem.

"Swedbank" norakstīja ap 126 miljoniem, "SEB" skaitli neatklāj, bet pēc "Nekā personīga" aprēķiniem tie ir ap 24 miljoniem.

Arī "Parex" un "Luminor" banka krīzes laikā bija liels hipotekāro kredītu portfelis. "Parex bankā" tas uzreiz pēc krīzes tika nodalīts un pārdots parādu piedzinējiem. Līdz šim nebija ziņu par "Luminor".

"Luminor" banka apgalvo, ka tās portfelī vairs nebija daudz atbilstošu klientu. Divu gadu laikā, kopš spēkā stājušās atbilstošās likuma izmaiņas, tā parādsaistības dzēsusi tikai 103 klientiem, 7,5 miljonu eiro vērtībā.

Lauvas tiesu bezcerīgo parādu arī šī banka pārdevusi jeb cedējusi parādu piedziņas firmām.

Pēc finanšu asociācijas datiem kopā ar galvotājiem norakstītā summa pārsniedz 400 miljonus. Bankās pāri palikuši vēl parādi dažu desmitu miljonu eiro apmērā. Un vēl 200 miljoni jau nodoti parādu piedzinējiem. Finanšu nozare aicina nodokļu atvieglojumu vecajiem parādiem piemērot arī turpmāk.

"SEB banka" stāsta, ka 70% no tiem, kam bija krīzes laika parādi, tagad deklarētā adrese ir ārzemēs. Parādu norakstīšanas iecere bija palīdzēt cilvēkiem atgriezties legālajā ekonomikā vai vismaz Latvijā. Pagaidām redzamu rezultātu tam nav.

Taču krīzes laika aizņēmēji ir maza grupa salīdzinājumā ar tiem, kas parādos nonāca vēlāk.

Drīz pēc dižķibeles sākuma sākās ātro kredītu bums

Tie ir patēriņa aizdevumi ar mazām summām, bet milzīgiem procentiem. Bieži cilvēki tos ņēma, lai samaksātu rēķinus, un ikdienas vajadzībām, tos kopā ar milzu procentiem atmaksāt ap 100 tūkstošiem nav izdevies joprojām.

Pagāja vairāki gadi, līdz Saeima ierobežoja ātro kredītu devēju alkatību. Tagad ieviesta "mazā maksātnespēja", lai tiktu vaļā no nelieliem parādiem. Taču šo iespēju izmanto maz. Iespējams, tādēļ, ka mērķauditorija ir tālu prom pelēkajā ekonomikā vai ārpus valsts.

Taču galvenā parādnieku grupa, ar ko darba devēji saskaras, ir uzturlīdzekļu nemaksātāji. Lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, viņi pieprasa maksāt algu skaidrā naudā.

Uzturlīdzekļu garantiju fondam parādā ir 42 tūkstoši cilvēku vairāk nekā 400 miljonus eiro. 90% no parādniekiem ir vīrieši. Vidēji parāda summa nav milzīga - līdz 10 tūkstošiem. Kopš parādniekiem ir noteiktas stingrākas sankcijas, piemēram, aizliegums vadīt auto, atgūtās summas pamazām palielinās.

Puse no uzturlīdzekļu parādniekiem ir vecumā līdz 50, taču oficiālas darba vietas un ienākumi ir tikai apmēram ceturtajai daļai.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda vadītājs uzsver, ka ne visi parādnieki ir ļaunprātīgi, taču par tiem, kuri tādi ir, vēršas policijā. Līdz šim uzrakstīti ap 4000 iesniegumu. Notiesājoša sprieduma gadījumā parasti piespriež piespiedu darbus. No parāda gan tie neatbrīvo. Tagad Saeimā nonākuši grozījumi, kas no vienas puses ierobežos autovadītāja tiesību izmantošanu vēl vairāk. No otras puses, ja parādnieks sadarbosies, viņam varēs norakstīt soda procentus.

Gan uzņēmēji, gan ierēdņi ir pārliecināti, ka liela daļa no parādniekiem strādā nelegāli, un saņem algu aploksnē. Ir aprēķināts, ka, ja viņi visi strādātu legāli un saņemtu vidējo algu, tad gadā nopelnītu pie 700 miljoniem eiro. Bet viņi nav vienīgie, no tiesu izpildītājiem un piedzinējiem ienākumus slēpt motivēti ir arī citu veidu parādnieki.

Papildus ātrajiem kredītiem vai komunāliem maksājumiem ir arī nodokļu parādi

Seni parādi, kam sākta piedziņa, ir 33 tūkstošiem cilvēku, bet kopā nodokļu parāds ir 71 tūkstotim iedzīvotāju.

Darba devēji rosina šajā procesā aktīvāk iesaistīt uzņēmējus, lai izglītotu darbiniekus, kā atbrīvoties no parādiem vai atgriezties normālā ekonomiskajā apritē.

Finanšu asociācija uzsver, ka nevienai organizācijai nav pilnas informācijas par to cik daudziem iedzīvotājiem ir parādi un cik lieli tie ir. Taču to, cik lielā mērā pārklājas vai nepārklājas ilgstoši VID, Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nebanku kreditētāju, komunālo maksājumu un citi parādnieki, neviens nezina