Bijušais iekšlietu ministrs un Saeimas deputāts Jānis Ādamsons ir lielākā figūra, kas Latvijā tiesāta par spiegošanu. Viņu apsūdz informācijas nodošanā Krievijas Federālajam drošības dienestam. Kopā ar Ādamsonu apsūdz viņa kontaktu, bijušo Latvijas PSR VDK darbinieku Krievijas pilsoni Genādiju Silonovu.
Ādamsona skandālā līdz šim vairāk otrajā plānā palikuši citi divi bijušie Drošības policijas (Valsts drošības dienesta iepriekšējais nosaukums) darbinieki.
Viens ir Strautmanis, kurš padomju laikā bija VDK izmeklētājs, otrs ir Artūrs Šmaukstelis, kurš strādājis arī par pašvaldības policistu un īsu brīdi bija pat deputāta Ādamsona palīgs Saeimā. Gan Strautmanis, gan Šmaukstelis piegādājuši Ādamsonam dažādas ziņas.
Ādamsons tiesā klāstīja, ka Šmaukstelis viņam nodevis informāciju kā Saeimas deputātam, lai Ādamsons varētu rakstīt dažādus pieprasījumus. Savukārt Strautmanis esot Ādamsonam gatavojis informāciju par organizēto noziedzību, bet reiz arī lūdzis palīdzību atrisināt problēmas ar gaļas produkcijas tranzītu caur Krieviju.
Izmeklēšanā nepierādīja ne Strautmaņa, ne Šmauksteļa iesaisti spiegošanā, proti, apzinātā ziņu nodošanā Silonovam vai Krievijas specdienestam.
"Attiecībā pret Strautmani kriminālprocess turpinās citās apsūdzībās. Pret Šmauksteli process ir noslēdzies. Šmauksteļa kungs tika atzīts arī par vainīgu slepenas informācijas izpaušanā un neizpaužamu ziņu izpaušanā. Tās arī bija šīs ziņas, kuras tika nodotas Ādamsonam un tālāk tika nododas Silonovam,” stāsta lietas prokurors Juris Ločmelis.