Vasaras otrajā pusē vai rudenī redzēsim kādu jaunu Covid-19 paveidu, pieļauj Perevoščikovs

Šobrīd Covid-19 un gripas saslimstības rādītāji, pozitīvo testu īpatsvars samazinās, slimnīcās paliek arvien mazāk stacionēto pacientu un notekūdeņos Covid-19 vīrusa koncentrācija paliek mazāka. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) maija sākumā ziņoja, ka globālā koronavīrusa pandēmija vairs nav uzskatāma par starptautisku ārkārtas situāciju veselības jomā.

Perevoščikovs atzīmēja, ka pēdējais vīrusa saslimstības pacēlums, kas bija novērojams martā un aprīlī, arī ir beidzies. Tomēr viņš aicina paturēt prātā, ka pēdējo divu gadu laikā saslimstības pacēlumi bija ar regularitāti - divi trīs mēneši -, un tas bija saistīts ar vīrusa izmaiņām.

"Vīruss nepaliks uz visu mūžu esošajā paveidā vai apakšpaveidā, mutācijas turpināsies. Visticamāk mēs otrajā vasaras pusē un varbūt rudenī redzēsim kaut kādu jaunu. Ja tas paliks kā omikrons, tad slimība smagāka nebūs, taču pieaugs pacientu skaits," skaidroja Perevoščikovs.

Viņš norādīja, ka viss būs atkarīgs no tā, cik daudz cilvēkiem būs saglabājusies iegūtā imunitāte, kā arī, cik daudz ir vakcinēti.

Tādēļ, viņa vērtējumā, jebkurā gadījumā būtu jāgatavojas rudens vakcinācijas kampaņai pret Covid-19 un gripu, jo "neapšaubāmi iestāsies sezonālie faktori un riska grupām piederošie ir pakļauti lielākam inficēšanās riskam".

Šobrīd citi vīrusi valstī novērojami parastajā normā. Pēc Perevoščikova paustā, ik pa laikam notiek zarnu infekcijas slimību uzliesmojumi, turklāt šogad arī uzmanības lokā nonākuši trīs difterijas gadījumi. Savukārt vasarā būšot vairāk sezonālu saslimšanu, bet mazāk respiratoro.

Viņš atgādināja, ka vasarā, kā jau katru gadu, aktivizēsies ērces, tādēļ būtiski atcerēties, apmeklējot mežu, ievērot piesardzību un neaizmirst par vakcināciju pret ērču encefalītu.

Tāpat vasaras laikā, pieaugot gaisa temperatūrai, ārpus ledusskapja esošie pārtikas produkti bojāsies ātrāk. Piemēram, ja tajos atrodama nelielā daudzumā salmonella, tad tā dažu stundu laikā būs savairojusies un var izraisīt nopietnas zarnu saslimšanas, vērsa uzmanību Perevoščikovs.

Viņš arī aicina doties peldēties vietās, kur tiek veikts ūdens monitorings, jo mazās, neuzraudzītās ūdenstilpnēs ir lielāki riski baktēriju nokļūšanai organismā. Tomēr, ja gadījumā sanāk tādā nopeldēties, Perevoščikovs iesaka pievērst uzmanību, lai seja nenonāk saskarē ar ūdeni, jo patogēni caur muti un deguni var iekļūt organismā.

Jebkuras saslimšanas gadījumā viņš aicina palikt mājās, lai neinficētu apkārtējos cilvēkus.