Vecākajai praktizējošajai medmāsai 89 gadi. Profesionāļi komentē Latvijas veselības aprūpes krīzi

17. maija diskusijā "Kas notiek ar mediķu un pacientu prasībām politiķiem par veselības aprūpes finansējumu?" piedalījās veselības ministre Līga Meņģelsone, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Inese Budzila, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane.

Kā viens no kritiskākajiem aspektiem izcelts medpersonāla trūkums. Darbam tiek piesaistītas arī medmāsas, kas sasniegušas pensijas vecumu. Inese Budzila arī atklāja, ka patlaban vecākajai Latvijā praktizējošajai medmāsai ir 89 gadi.

"Pastāv risks, ka Latvijā var atkārtoties 2008. gada situācija, kad Latvija īsā laikā zaudēja aptuveni 5000 medicīnas māsu," sacīja Budzila.

Jevgēņijs Kalējs uzsvēra, ka slimnīcām arvien nav apmaksāti pagājušā gada rēķini. Šo neapmaksāto rēķinu kopējā summa sasniedz aptuveni 88 miljonus eiro.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības valde 17. maijā nāca klajā ar paziņojumu, ka pieprasīs valdībai piešķirt veselības nozarei vismaz papildu 140 miljonus eiro "nozares pamatfunkciju izpildei" līdz šī gada 1. jūlijam.

Paredzēts, ka arodbiedrībai kopā ar vairākām veselības nozares darbinieku un darba devēju organizācijām, kā arī pacientu organizācijām 18. maijā būs tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV). Tikšanās mērķi ir pārrunāt aktuālo situāciju veselības aprūpē un nepieciešamos risinājumus.

Šodien LVSADA valde pieņēma nostāju sarunām ar Ministru prezidentu. Tā pieprasīs līdz šī gada 1. jūlijam rast papildu finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 140 miljonu eiro apmērā, kā arī paredzēt papildus finansējumu veselības nozares pamatfunkciju izpildei vismaz 310 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2024. gadam.

Šādas prasības jau iepriekš valdībai izvirzījušas vairākas Latvijas pacientu organizācijas un medicīnas darbiniekus pārstāvošās asociācijas. Tās bija nosūtījušas atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, pieprasot solījumu izpildi attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu.

Organizācijas aicināja Saeimas pārstāvjus un valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai šī gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti līdz 12% no valsts budžeta izdevumiem, kas ir papildus aptuveni 140 miljoni eiro.

Tāpat tās aicināja nākamā gada budžeta ietvaros nodrošināt veselības aprūpes finansējumu pieaugumu atbilstoši sabiedrības veselības pamatnostādnēm, papildus piešķirot aptuveni 310 miljonus eiro, kā arī mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem.