Kad devos uz Daugavpili satikt Līvaju Amareinu, domāju, ka runāsim par uzbrukumu, ko viņš piedzīvoja 4. maija vakarā un par kuru uzzināja visa Latvija. Runājām arī par to, taču saruna izvērtās daudz skaudrāka un dziļāka. Līvajs man uzticēja man savas ģimenes stāstu par vardarbību paaudzēs un atklāja savu ceļu uz savu īsto identitāti. Izstāstīja, kā apprecēja savas dzīves mīlestību – savu vīru Erenu. Līvajs ļāva ieskatīties savā dzīvē, kurā dzīvot ir laimīgi, bet nav viegli.

Līvajs un Erens nosmejas – vīrietis pirms uzbrukuma tik uzstājīgi gribējis sabučoties, apskauties un "sadoties rociņās" un, sākot kautiņu, tik daudz reižu kliedzis "pidars, pidars", ka puiši saka: tā vien šķiet, ka viņam pašam ar šo lietu ir problēmas.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp