"Esmu sevi tirdījusi līdz šim brīdim ar jautājumiem, ko esmu nepareizi izdarījusi, kā vajadzēja izturēties, laikus pamanīt, pieķert. Bet ko tur dusmoties, var tikai skumt."
Rita teic, ka viņai ir jāturpina rūpēties un sniegt sievišķo enerģiju savam mazdēlam. "Es nedrīkstu nest viņam ziņu, ka esmu dusmīga vai nemierā ar esošo situāciju, man viņam ir jāsniedz stabilitāte. Man pašai jājūtas stabilai."
Arī no savas mammas Ritai bijis pāragri jāatvadās. Viņa mammai blakus bijusi līdz pat pēdējam elpas vilcienam. Arī par mammu viņu savulaik mocījušas līdzīgas sajūtas, līdz Rita mēģinājusi atgūt mieru, pasakot sev, ka izdarījusi pietiekami daudz.
"Apollo.lv" jau vēstīja, ka Rita par meitas aiziešanu atklātāk runāja ar izdevumu "Ieva". "Zinot par Gundegu, ļoti palīdzēja psihoterapija. Lai cik paši sev šķietam gudri, ir vajadzīgs skats no malas.
Todien, kad piezvanīja Gundegas pirmais vīrs un teica, ka viņa aizvesta uz slimnīcu, bija skaidrs, ka mājās meita vairs neatgriezīsies.
Nezināju, kur likties, jo neko nevarēju ietekmēt. Domās Gundegas dvēselīti ieliku laivā un palaidu mūžības upē."
Atvadu vārdus meitai Lasmane veltīja pērn 27. martā: "Lai Tev, mana Gundega, mana mīļā meitiņa, mana krāšņā dvēselīte, gaiši, silti un vairs nav sāpju. Tiksimies pēc laika…"