VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": Krievus pārņēmušas bezspēcīgas dusmas

Neatzīst sabiedroto nopelnus

Visu aizvadīto nedēļu propagandisti lepojās ar 9. maiju un Uzvaras dienas parādi Sarkanajā laukumā. Visi telekanāli pārraidīja prezidenta Vladimira Putina runu, kura gan nekādus pārsteigumus nenesa. Putins kārtējo reizi pauda, ka mūsdienu Eiropā ir atdzimis fašisms un Krievija ir vienīgais spēks, kas var to uzveikt.

Tāpat Putins ciniski izlikās žēlojam ukraiņu tautu, kas esot kļuvusi par upuri 2014. gadā notikušajam ASV sarīkotajam "valsts apvērsumam", kura rezultātā Ukrainā pie varas ir nācis "fašistisks režīms".

Tāpat Krievijas prezidents pauda, ka Krievija karo ar NATO aliansi, un pašreizējais karš esot "Lielā Tēvijas kara" turpinājums. Runājot par Rietumiem, Putins atkārtoja veco mantru: "Viņi provocē asiņainus konfliktus un apvērsumus, sēj naidu, rusofobiju un agresīvu nacionālismu, iznīcina tradicionālās ģimenes vērtības, kas padara cilvēku par cilvēku."

Vienlaikus gan Putins, gan viņa ideoloģiskais galms krievu sabiedrībai uzsvēra, ka vienīgā uzvarētāja Otrajā pasaules karā bija Padomju Savienība un sabiedroto devums bijis maznozīmīgs. Vēl vairāk,

tika uzskaitīts, cik daudzas valstis esot atbalstījušas hitlerisko Vāciju, tādēļ varot teikt, ka Krievija cīnījusies un uzvarējusi viena pati, bet šodienas Eiropas elites esot nacistu pēcteči, kas alkst revanša.

Svētdienas vakarā ziņu raidījumā "Vesti", kuru vada Dmitrijs Kiseļovs, rādīja absolūti tendenciozu sižetu par 2014. gada 9. maija notikumiem Mariupolē. Tajā tika apgalvots, ka šajā "gaišajā svētku dienā" ukraiņi ciniski esot apšaudījuši Mariupoli, tostarp nogalinot civiliedzīvotājus. Patiesībā šajā dienā konfliktu izprovocēja Maskavas atbalstīto separātistu kaujinieku uzbrukums Mariupoles iekšlietu pārvaldes ēkai. Par to, protams, netika bilsts ne vārda un minētajā sižetā melīgi tika klāstīts, ka "ne no šā, ne no tā" ukraiņi Uzvaras dienā sarīkojuši apšaudi Mariupolē.

Vienlaikus propagandisti kā lielu diplomātisku uzvaru pasniedza to, ka uz 9. maija parādi bija ieradušies teju visi NVS valstu vadītāji, izņemot Azerbaidžānas prezidentu, kuram esot cienījams attaisnojums - tēva simtgade, un Moldovas prezidenti, kuru Kremlis nemaz neesot aicinājis. Kremļa ieskatā NVS valstu vadītāju dalība 9. maija svinībās nozīmējot nedalītu to atbalstu Krievijai arī Ukrainas karā, kas ir, maigi sakot, pārspīlēti un neviennozīmīgi.

"Viena tanka" parāde

Tikmēr laikraksts "The Guardian" vēsta, ka šogad parādē bija daudz mazāk smagā modernā militārā aprīkojuma nekā iepriekšējos gados un tikai viens padomju laika tanks, kas skaidri liecina, ka karš Ukrainā ir nodarījis lielus zaudējumus valsts militārajam potenciālam.

"Kā jau es gaidīju, Kremlis mēģina slēpt smagos zaudējumus armijai, taču to ir pārāk daudz, lai tos varētu noslēpt," laikrakstam sacīja domnīcas "Rand Corporation" vecākā politikas pētniece Dara Masikota.

Savukārt televīzijas kanāla "CNBC" interneta platformā atrodams raksts ar zīmīgu nosaukumu: "Putina "viena tanka" militārā parāde Krievijai bija apkaunojoša, uzskata analītiķi".

Rakstā teikts, ka Maskavā militārā parāde šogad bija daudz piezemētāka, izpalika arī "Nemirstīgā pulka" gājiens, kas parasti ir liela mēroga publisks pasākums, lai pieminētu Otrajā pasaules karā bojāgājušos.

Analītiķi atzīmē, ka īpašu uzmanību piesaistījis fakts, ka militārajā parādē Sarkanajā laukumā tika izstādīts tikai viens Staļina laika tanks. Domnīcas "Atlantic Council" bloga "UkraineAlert" redaktors Pīters Dikinsons "CNBC" atzina, ka "būtu grūti iedomāties atbilstošāku simbolu Krievijas sarūkošajai militārajai varenībai par vientuļu Staļina laika tanku, kas brauc pāri Sarkanajam laukumam valsts tradicionālajās Uzvaras dienas svinībās 9. maijā".

Dikinsons uzskata, ka šis viena tanka izbrauciens uzskatāmi atklāj visas Krievijas neveiksmes un katastrofālos zaudējumus kaujas laukā.

Dikinsons, tāpat kā vēsturnieks un Austrumeiropas pētnieks Timotijs Snaiders, uzskata, ka šogad "Nemirstīgo pulka" gājiens tika aizliegts tāpēc, lai tajā nepiedalītos Ukrainā nogalināto krievu karavīru tuvinieki, kas varētu izraisīt nevēlamas reakcijas sabiedrībā.

Lielbritānija un Gruzija

Kremļa ideologi asi reaģēja uz Lielbritānijas paziņojumu, ka Ukrainai piegādās tāla darbības rādiusa raķetes. Lai uzkurinātu kaislības sabiedrībā, tika paziņots, ka ar raķetēm noteikti tikšot dots trieciens Krievijas teritorijām.

Propagandisti arī paziņoja, ka sabiedrībai nevajadzētu būt ilūzijām, ka karš notiekot tikai Ukrainā. Faktiski karš jau notiekot Krievijas teritorijā un apdraudot ikvienu iedzīvotāju.

Bēdīgi slavenā propagandiste Margarita Simonjana pauda, ka jau pašlaik esot skaidrs, ka tas ir tikai laika jautājums, kad Rietumi Ukrainai piegādās arī kodolieročus. Dažādi "politologi" un "publicisti" par šo Lielbritānijas lēmumu teica, ka briti esot nolēmuši Eiropu noslīcināt asinīs un izraisīt lielāko asinsizliešanu pēc Otrā pasaules kara. Nu jau pilnībā skaidri iezīmējas tendence, ka Krievija visu vainu par karu Ukrainā uzveļ Rietumiem, "aizmirstot", ka krievi bija tie, kas iebruka kaimiņvalstī.

Līdztekus ideologi priecājas par prokrievisko valdību Gruzijā un atsāktajiem tiešajiem avioreisiem starp abām valstīm. Tomēr tas netraucē Simonjanai izteikt arī neslēptus draudus.

Proti, viņa paziņoja, ka, ja Gruzija veiks kādas Krievijai nedraudzīgas darbības, ar šo Kaukāza valsti neviens neceremonēsies un neizturēsies tik "maigi" kā pret Ukrainu.

Simonjana ciniski pauda, ka, tā kā ukraiņi esot brāļu tauta, krieviem esot emocionāli grūti pret viņiem cīnīties, bet Gruzijas gadījumā šāda emocionālā atturēšanās faktora neesot, tādēļ gruzīniem nevajagot lolot ilūzijas, ka Krievija viņus saudzēs.

Bail no sabiedrības

Krievijas īstenotā opozicionāru vajāšana, tostarp kultūras darbinieku, piemēram, režisores Jevgēņijas Berkovičas, aresti liecina, ka Putina režīms nemaz tik drošs par sevi nejūtas un kā jau ikviens autoritārs režīms jūtas apdraudēts. Ne velti Krievijas domes deputāti strādā pie likumprojekta, kas noteiktu, ka "rusofobija" ir krimināli sodāms noziegums.

Turklāt par "rusofobiju" tiks uzskatīti jebkuri iebildumi valdošajai varai, nemaz nerunājot par kara neatbalstīšanu.

Vienlaikus juridiskajā forumā Sanktpēterburgā Krievijas tieslietu ministrs norādīja, ka Krievija esot vienīgā valsts pasaulē, kuras konstitūcijā neesot formulēta valsts ideoloģija. Šis apgalvojums gan neatbilst patiesībai. Piemēram, Latvijas Satversmē ir vien norādīts, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tautai. Taču Satversmē nekādā gadījumā nav formulēta kāda valstiskā ideoloģija, kura būtu jāievēro mūsu pilsoņiem. Taču Krievija vēlas tieši to - savā pamatlikumā ierakstīt, kādai ideoloģijai ir jāseko tās pilsoņiem un kādus ideoloģiskos postulātus nedrīkst pārkāpt. Lieki teikt, ka tas nopietni apdraud vārda brīvību un ir pilnīga iekļaušanās Staļina laiku diskursā.

Zīmīgi, ka propagandisti aizgūtnēm slavē Putina iemīļotāko filozofu Ivanu Iļjinu (1883-1954), kuru vēsturnieks Timotijs Snaiders dēvē par krievu fašisma ideologu. "Ivans Iļjins sniedza metafizisku un morālu pamatojumu politiskajam totalitārismam, ko viņš izteica fašistiskas valsts praktiskajās aprisēs," raksta Snaiders.

Neveiksmes kara laukā

"Vojenkori" tikmēr aizgūtnēm mēģina nomierināt sabiedrību saistībā ar pagaidām absolūti neveiksmīgo Bahmutas iekarošanu. ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) vēsta, ka Krievija ir atteikusies no idejas par Ukrainas spēku ielenkšanu Bahmutā. Dažādi militāri eksperti apelē, ka nedrīkst celt paniku, ka nevajagot spekulēt par to, kas notiek kaujas laukā, ka uzvara vienalga būs "mūsu pusē", tomēr skaidri jūtams, ka krieviem šī situācija ir ļoti nepatīkama.

Čečenu specvienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs savās uzrunās mēģina nomierināt sabiedrību, apgalvojot, ka Rietumu piegādātie "Abrams" tanki degot tieši tāpat kā jebkuri citi tanki. Tiek uzsvērts, ka krievi esot absolūti gatavi ukraiņu pretuzbrukumam, tomēr nervozitāte saglabājas.

Jāmin, ka Bahmutas virzienā turpinās aizsardzības operācija, bet dažos frontes sektoros Ukrainas karaspēks virzās uz priekšu, platformā "Telegram" 13. maijā pavēstīja Ukrainas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis."Aizsardzības operācija Bahmutas virzienā turpinās. Dažos frontes sektoros mūsu karavīri virzās uz priekšu, bet ienaidnieks zaudē tehniku un dzīvo spēku," norādīja ģenerālis. Savukārt Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara pavēstīja, ka Ukrainas karavīri Bahmutas virzienā pavirzījušies par diviem kilometriem.

​Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2022