:format(webp)/nginx/o/2023/05/15/15322345t1h6acd.jpg)
Īss ceļvedis vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē, kuras notikumi ir saistīti ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus mūsdienās ietver abreviatūra "LGBTI", – tātad lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem. Tas būtu precīzākais šīs grāmatas būtības raksturojums.
Vēstījums strukturēts hronoloģiskā secībā, balstoties uz politiskajā vēsturē pieņemto periodizāciju. Sākot no 20. gadsimta sākuma cauri Pirmajam pasaules karam, kura rezultātā Latvijas nācijas līderi 1918. gada 18. novembrī nodibināja neatkarīgo Latvijas Republiku un gandrīz nekavējoties to nostiprināja ar uzvaru Latvijas Neatkarības karā (1918–1920).
Sižets tālāk vijas, raksturojot divus posmus Latvijas valstī – parlamentārās demokrātijas gadus (1918–1934) un autoritārā režīma laiku (1934–1940). Dzīve turpinājās arī trijās okupācijās, kas sākās Otrajā pasaules karā, – pirmajā padomju okupācijas gadā (1940–1941), nacistu okupācijā (1941–1944) un atkal padomju, kas izvērtās gandrīz pusgadsimtu garā padomju periodā (1944–1990).
Stāstu noslēdz LGBTI pieredze atjaunotajā Latvijas valstī no 1990. gada līdz pat 2017. gada beigām, un tieši šajā posmā, kurā dzīvojam, Latvijas publiskajā telpā ienāca jēdzieni, kas iekļauti saīsinājumā "LGBTI". Piemēram, "gejs". Līdz 1990. gadam cilvēki runāja par homoseksuāļiem, nevis gejiem, par sievietēm un vīriešiem, kuri uzskata sevi par pretējā dzimuma personām (tagad – transdzimtes personas jeb transpersonas), par cilvēkiem ar abu dzimumu pazīmēm (tagad interseksuāļi) un par cilvēkiem, kuriem izdarīta dzimuma maiņas operācija (tagad transseksuāļi). Tikai lesbietes tika sauktas par lesbietēm un saskaņā ar vēl senāku tradīciju – par tribādēm šajā vairāk nekā 100 gadus senajā pagātnē, kura sniedzas arī 19. gadsimtā un vēl pirms tā. Savukārt biseksuāļu pieredzes vēl tikai gaida pētnieku, jo Latvijā citādās seksualitātes vēstures pētījumi ir sākti, vēršot uzmanību uz pagātnē pamanāmāko citādo.