Ušakovs reaģē uz apsūdzībām par 10 miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgai

KNAB rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt Ušakovu, viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Marta beigās "Latvijas Televīzijas" raidījums "de facto" vēstīja, ka minētajā lietā iesaistīti arī Rīgas domes Satiksmes departamenta kādreizējais vadītājs Emīls Jakrins un pašvaldībai piederošās "Rīgas satiksmes" bijušais vadītājs Leons Bemhens, kā arī Amerika kādreizējais partijas biedrs Aleksandrs Brandavs, kura vārds ir saistīts ar uzņēmumu "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS). Brandavs 2018.gadā bija RMS patiesais labuma guvējs.

Ušakovs aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka KNAB rosinātās apsūdzības pamatā ir esošās Rīgas domes vadības pozīcija, ka pašvaldības sociālie izdevumi ir traktējami kā krimināli sodāmi zaudējumi.

Ušakovs uzskata, ka "lielāku absurdu" viņš vēl nav sastapis, savukārt minētā pozīcija "izcili piestāv" jaunai Rīgas varai.

Ušakovs ironizē, ka viņš tiek turēts aizdomās par to, ka viņš kā mērs vadījis domes sēdi, kuras rezultātā domes deputāti, apspriežoties un brīvi balsojot, pieņēma normatīvu aktu par atlaižu piešķiršanu konkrētām pasažieru grupām Rīgas pilsētas sabiedriskā maršruta tīklā.

"Šī domes lēmuma rezultātā pensionāri un skolēni varēja izmantot bezmaksas visa veida sabiedrisko transportu Rīgā - sākot ar tramvajiem un beidzot ar mikroautobusiem. Pensionāru un skolēnu braucieni tika kompensēti pēc viena un tā paša tarifa, kas bija vienāds visiem - 1,15 eiro," uzsver politiķis, piebilstot, ka Rīgas dome šos braucienus kompensējusi un tas domes budžetam kopumā izmaksāja vairāk nekā 10 miljonus eiro.

"Izmeklēšanas ieskatā, šie ir zaudējumi, kas būtu uzskatāmi par kaitējumu Krimināllikuma izpratnē," norāda Ušakovs, minētajam nepiekrītot un uzsverot, ka visu funkciju realizācijai pašvaldībām nepieciešami finanšu resursi.

Savukārt visu funkciju nodrošināšana ir pašvaldību izdevumi un izmaksas, kuras, kā uzsver politiķis, nedrīkstot uzskatīt par kaitējumu krimināltiesiskā izpratnē.

Ušakovs nesaprot, vai tiešām, piemēram, sabiedriskā transporta brīvbiļetes svētkos un tā dēvētās "puteņa" brīvbiļetes ziemā ir kaitējums. Viņaprāt, caur šādu prizmu tad varētu skatīt arī Rīgas vicemēra Viļņa Ķirša (JV) paziņojumu par unikālu Dziesmu un deju svētku braukšanas biļeti 10 dienām par fiksētu cenu - 10 eiro. Bijušais galvaspilsētas mērs uzsver, ka esot pašsaprotami, ka uzņēmumam "Rīgas satiksme" pasažieru pārvadāšanas pašizmaksa ir lielāka, taču ar mērķi nodrošināt kārtību, ērtāku un mobilāku pārvietošanās svētku laikā pilsētā, Rīgas pašvaldība pamatoti nolēma piemērot biļešu atlaides svētku laikā.

"Šāda rīcība ir loģiska, lai gan Rīgas pašvaldībai ir jāpiemaksā pasažieru pārvadātājam par pasažieru pārvadāšanu," akcentē politiķis.

Līdzīgi Ušakova ieskatā rīkojusies arī Jūrmalas dome, kas pieņēma lēmumu slēgt sadarbības līgumu ar pasažieru pārvadātāju AS "Pasažieru vilciens", lai Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju bez maksas pārvietoties vilcienu maršrutā Rīga-Ķemeri un Ķemeri-Rīga.

"Vai aizdomas vajadzētu izvirzīt tagad arī pret Jūrmalas domi un esošo Rīgas domi?" retoriski vaicā Ušakovs.

Viņaprāt, KNAB virzītais process ir "pilnīgi politiski motivēts pasākums", tomēr Ušakovam neesot šaubu, ka viņam "kārtējo reizi izdosies pierādīt savu taisnību".

Savukārt EP deputāts Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nevar plaši komentēt KNAB ierosinājumu Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt viņu. Politiķis sacīja, lai prokuratūra lemj par tālāku procesa virzību. Ameriks atzīmēja, ka laika posmā, par kuru ir runa, viņš nemaz neesot bijis Latvijā.

Kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītājs Emīls Jakrins aģentūrai LETA ceturtdien sacīja, ka pašlaik no plašākiem komentāriem atturēsies, jo viņam nav skaidra prasītās apsūdzības būtība.

Turpretim ar kādreizējo "Rīgas satiksmes" vadītāju Bemhenu un bijušo RMS patieso labuma guvēju Brandavu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieks un pilnsabiedrības pastarpinātais īpašnieks vienojās par nepieciešamajām darbībām, lai īstenotu kukuļošanu.

Vienošanās paredzēja veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai pilnsabiedrība varētu saņemt no Rīgas domes caur tās kapitālsabiedrību maksājumus par pasažieru ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu, un 30% no šiem ieņēmumiem katru mēnesi skaidrā naudā kā kukuli maksāt Rīgas domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Šādus papildu ienākumus pilnsabiedrība un tās dalībnieki guva no 2018.gada maija līdz 2020.aprīlim.

Lai panāktu grozījumus normatīvajos aktos, divas citas pašvaldības kapitālsabiedrības amatpersonas sagatavoja un sniedza lēmumpieņēmējiem nepatiesu informāciju par braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanas pamatotību un ietekmi uz pašvaldības un tās kapitālsabiedrības saimnieciskajām interesēm.

Noziedzīgajā nodarījumā iesaistītās personas apzinājās braukšanas maksas atvieglojumu ieviešanas prettiesiskumu un zaudējumu radīšanu Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībai. Noziedzīgo nodarījumu rezultātā radītas smagas sekas - pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai nodarīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām valsts amatpersonām un vienu fizisku personu, kā arī turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzsākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret četrām juridiskām personām, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi.

KNAB šo kriminālprocesu 2023.gada 13.februārī izdalīja no iestādes 2019.gadā sākta kriminālprocesa.

KNAB izmeklēja kukuļa lielā apmērā piedāvājuma pieņemšanu, ja kukuli pieprasījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu un apsolīšanu pēc tā pieprasīšanas, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Rīgas pilsētas tiesa pērn decembrī attaisnoja Ušakovu krimināllietā par aizliegtas videonovērošanas ierīces glabāšanu. Prokuratūra apsūdzību Ušakovam uzrādīja 2021.gada nogalē pēc Krimināllikuma panta par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu aprites aizlieguma pārkāpšanu.

2021.gada novembrī EP atcēla Ušakovam deputāta imunitāti. Ušakovs gan saglabā EP deputāta pilnvaras, jo tās ir Latvijas valsts piešķirtas viņam kā eiroparlamentārietim un neviena cita iestāde tās nevar atņemt.