Atklāta uguns uz Azerbaidžānas un Armēnijas savstarpējās robežas

Azerbaidžāna savukārt vainoja Armēniju apšaudes sākšanā un apgalvoja, ka apšaudē nogalināts viens tās karavīrs.

Armēnija paziņojusi, ka sadursmēs ievainoti četri tās karavīri.

Azerbaidžānas spēki apšauda ar artilēriju un mīnmetējiem armēņu pozīcijas Sotkas reģionā, paziņojusi Armēnijas Aizsardzības ministrija.

Armēnijas karaspēks veica "atbilstošus preventīvus un aizsardzības pasākumus", tviterī piebildusi ministrija.

Ministrija arī uzsvērusi, ka Azerbaidžāna izplatījusi viltus ziņas, apgalvojot, ka Armēnija trešdienas naktī sākusi apšaudi.

Tikmēr Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Armēnijas bruņotie spēki veikuši tīšu provokāciju pret Azerbaidžānas armijas pozīcijām Zodas virzienā un ka apšaudē nogalināts viens azerbaidžāņu karavīrs.

Ministrija arī norādījusi, ka Armēnija "kārtējo reizi pārkāpusi pamiera vienošanos" un izmantojusi "lielkalibra ieročus".

Armēnijas un Azerbaidžānas starpā divreiz izcēlies karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto strīda reģionu Kalnu Karabahu. Otro reizi tas notika 2020. gadā, kad konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku. Kopš šī konflikta uz abu valstu robežas ik pa laikam izceļas apšaudes.

Svētdien Briselē paredzētas jaunas Azerbaidžānas un Armēnijas līderu sarunas par Kalnu Karabahu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Tikšanās sekos ASV paziņojumam par taustāmu progresu starp abu valstu ārlietu ministriem Vašingtonā pagājušajā nedēļā.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans arī piekrituši tikties ar

Francijas un Vācijas līderiem Eiropas Politiskās kopienas samitā Kišiņevā 1. jūnijā.

Pašinjans šodien pārmeta Azerbaidžānai centienus mazināt gaidāmo sarunu nozīmi, bet uzsvēra, ka joprojām vēlas tajās piedalīties.

"Es neesmu mainījis savas domas par došanos uz Briseli," sacīja Armēnijas premjerministrs, piebilstot, ka izredzes šajā tikšanās reizē parakstīt miera līgumu ar Azerbaidžānu tomēr ir niecīgas.