Leģionāru slimība, 16 dienas komā, roku un kāju amputācija. Stāsts par Evelīnu, kura nepadodas

Koncertā Evelīna bija stāvējusi "miglas mašīnas" tuvumā. Ierīce, kas izsmidzina mikroskopiskus ūdens pilieniņus, var būt ļoti bīstama. Ūdenī var būt baktērijas, kas izraisa leģionāru slimību. Ieelpojot sīkās ūdens pilītes, cilvēks var inficēties. Leģionāru slimība izraisa pneimoniju un var beigties arī letāli.

Evelīna Deivisa, saslimusi ar leģionāru slimību, nokļuva uz dzīvības un nāves robežas.

Viņa sāka justies arvien sliktāk. Kad viņas ķermeņa temperatūra sasniedza 40 °C, Evelīnu steidzami nogādāja slimnīcā. Viņai tika diagnosticēta sepse un pneimonija. Jauniete mammai teica, ka mirst, – tik slikti viņa jutās.

Jaunā sieviete piedzīvoja pilnīgu orgānu mazspēju un nonāca komā. Tikai desmitajā dienā pēc nokļūšanas slimnīcā ārsti atklāja, ka Evelīnai ir leģionāru slimība ļoti smagā formā.

Evelīnai tika dotas zāles asinsspiediena stabilizēšanai, kas pārtrauca asins plūsmu uz rokām un kājām, bet pēc 12 dienām zāles dot izbeidza – likās, ka Evelīnas ķermenis ir padevies.

"Ārsti maniem vecākiem un vīram teica, ka es, visticamāk, neatveseļošos, un, ja arī pamodīšos no komas, man būs nopietni orgānu bojājumi," stāsta Evelīna.

Neraugoties uz drūmajām prognozēm, pēc 16 dienām komā viņa pamodās un viņas iekšējie orgāni darbojās. Taču Evelīnas rokas un kājas bija samelnējušas un aukstas. Arī pati Evelīna, neskatoties uz to, ka domāšana pēc komas bija neskaidra, uzreiz sajuta, ka kaut kas nav kārtībā. Kad viņu pārveda uz citu slimnīcu un viņa kārtīgāk apskatīja savas ekstremitātes, Evelīna, pirms kāds ārsts vēl bija runājis ar viņu, saprata, ka, visticamāk, nāksies tās amputēt.

Tomēr, kad ārsti viņai pateica, ka jāamputē rokas – viena līdz elkonim, otra mazliet zemāk – un abas kājas līdz ceļgaliem, tas, protams, bija trieciens.

Neraugoties uz roku un kāju zaudēšanu, Evelīna atrada sevī spēkus nolemt, ka jāturpina dzīvot, cik vien labi iespējams. Viņa stāsta: "Kad pamodos pēc amputācijas, nodomāju: tagad ir palikusi tikai daļa no manis. Kā ir, tā ir."

Ģimenei teikts, ka jādomā par Evelīnas ievietošanu pansionātā, jo viņai "nav potenciāla" un bija ļoti maza iespēja, ka viņa atkal staigās.

Taču ar milzīgu gribasspēku un apņēmību pēc vairākus mēnešus ilgas rehabilitācijas septembrī Evelīna spēra savus pirmos soļus ar jaunajām kāju protēzēm. Viņai ir arī divas “BeBionic” roku protēzes ar 14 dažādām iespējamām pirkstu kustībām. Savā "Facebook" lapā viņa dalās arī ar video, kā trenējas lietot protēzes.

Evelīna cer mācīties autoskolā, kļūt par modeli un studēt un iegūt grādu sociālajā darbā, lai nākotnē varētu kļūt par pacientu aizstāvi.

"Es domāju, ka pazaudēšu draugus un cilvēkus sev apkārt, bet viņi visi pastāvīgi ir ar mani. Ikviens ir apņēmies pārliecināties, ka es neesmu palikusi viena," saka Evelīna Deivisa.

Noskaties Evelīnas stāstu 39 sekundēs. Savā video Evelīna Deivisa saka: "Mans mērķis ir iedvesmot gan cilvēkus ar amputācijām, gan bez, ka, lai cik liels būtu izaicinājums, viņi spēj visu, ja vien izlemj, ka to vēlas."