Komisija virzīs Saeimā alternatīvo komisijas izstrādāto likumprojektu pret vardarbību ģimenē

Reaģējot uz skaļo sievietes slepkavības gadījumu Jēkabpilī, kur vīrietis noslepkavoja savu bijušo dzīvesbiedri pēc ilgstošiem draudiem un vajāšanas, ''Jaunās vienotības'' (JV) frakcija rosināja veikt grozījumus Krimināllikumā, lai noteiktu, ka par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī vajāšanas gadījumā maksimālais sods tiktu palielināts līdz brīvības atņemšanai uz laiku līdz trim gadiem. Komisija noraidīja šos priekšlikumus.

Pagājušajā nedēļā Tieslietu ministrija (TM) sasauca darba grupas, kurās diskutēja, kā uzlabot normatīvo regulējumu. TM rosina veikt grozījumus Krimināllikuma 132. un 132.1. pantā, proti, draudu izteikšanas un vajāšanas pantā papildināt soda sankcijas ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam.

Kā arī pantus papildināt ar noteikumu, ka par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītajam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

TM skaidroja, ka šajā gadījumā piedāvā palielināt sodu līdz trīs gadiem, lai salāgotu jau esošās soda sankcijas citos Krimināllikuma līdzīga kaitējuma pantos un neradītu soda disbalansu.

Tāpat TM piedāvā grozīt 169.panta pirmo daļu, nosakot, ka par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu var sodīt ar maksimālo sodu brīvības atņemšanai uz laiku līdz vienam gadam. Patlaban likums paredz sodu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs un ''Jaunās vienotības'' pārstāvis Andrejs Judins uzsvēra, ka Jēkabpils gadījums ir tieši saistīts ar nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, tādēļ, deputāta ieskatā TM piedāvājums noteikt maksimālo sodu ar brīvības atņemšanai uz laiku līdz vienam gadam ir nesamērīgs.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda atbalstu TM sagatavotajiem grozījumus, bet, viņaprāt, ja vēlas sniegt reālu iespēju ietekmēt noziedzīgās personas, ir nepieciešams papildināt normatīvo regulējumu ar elektronisko uzraudzību kā drošības līdzekli, jo tas nodrošinās kontroli. Stukāns norādīja, ka konkrētie priekšlikumi ir saistīti ar to, kad noziegums jau ir noticis, bet vispirms ir jādomā par to personu kontroli un ierobežošanu.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādīja, ka patlaban tiek strādāts pie redakcijas attiecībā par elektronisko uzraudzību kā drošības līdzekli, papildinot Kriminālprocesa likuma 243.pantu. Viņš atzīmēja, ka šāda prakse esot Austrijā, un tiek pētīti tehniskie risinājumi. Būtībā tas būtu piemērojams kā drošības līdzeklis dažādu noziegumu gadījumā.

Deputāts Edgars Zelderis (P) sacīja, šie grozījumi esot vitamīni, ne zāles, lai mainītu situāciju realitātē. Viņaprāt, Jēkabpils gadījums bija tikai viens gadījums no tādiem daudziem.