Divus gadus pirms atslēgšanās no Krievijas elektroenerģijas tīkla nav skaidrs, vai Latvija paspēs sagatavoties

Baltijas valstu elektrotīkli ir savienoti ar Krieviju un Baltkrieviju. Tie darbojas vienotā frekvencē un tos kontrolē Maskava. Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai eksistē plāns Baltijas enerģētisko salu savienot ar Eiropu un atslēgties no padomju mantojuma - BRELL tīkla.

Ir uzbūvēti savienojumi ar Poliju, Zviedriju un Somiju. Lai sagatavotu Baltijas tīklus, piešķirti Eiropas Savienības līdzekļi.

2018. gadā Baltijas līderi un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers parakstīja vienošanos, ka atslēgšanās no Krievijas un pievienošanās Eiropas tīklam notiks 2025. gada beigās.

Līdz tam trīs valstīm jāizpilda vairāki mājasdarbi. Latvijā to īstenos valsts uzņēmums "Augstsprieguma tīkls". Starp valstīm esošo savienojumu stiprināšana jau pabeigta. Pagājušā gada oktobrī uzņēmums parakstīja līgumu par trīs sinhrono kompensatoru piegādi. Vēl jāiegādājas lieljaudas baterijas. Tās uzkrās enerģiju, kad tīklā tās būs pārāk daudz, un dažu sekunžu laikā varēs kompensēt trūkstošo, kad enerģijas būs pārāk maz. Bateriju jauda būtu 160 megavatstundas.

Pagājušā gada jūlijā "Augstsprieguma tīkls" izsludināja iepirkumu. Paredzēja, ka baterijas iegādāsies par aptuveni 59 miljoniem eiro. Pretendentu aktivitāte nebija liela, iepirkumu pagarināja. Martā pieteikumu pieņemšana noslēdzās.

Savu piedāvājumu "Augstsprieguma tīkla" daudzmiljonu iepirkumā iesniedza tikai viens uzņēmums.

Tas piedāvā baterijas piegādāt par divreiz augstāku cenu nekā "Augstsprieguma tīkls" plānoja. Tā ir trīs reizes lielāka summa nekā Latvijai pieejams no Eiropas Savienības.

2. maijā, "Augstsprieguma tīkls" iepirkumu pārtrauca. Vienīgo piedāvājumu konkursā bija iesniedzis uzņēmums "Fluence Energy GmbH". Tas piedāvāja baterijas piegādāt un uzstādīt par 113 miljoniem eiro.

"Fluence Energy" ir ASV enerģētikas kompānijas "AES Corporation" un Vācijas tehnoloģiju giganta "Siemens" kopuzņēmums. Tas izvēlēts par uzvarētāju līdzīgā bateriju konkursā Lietuvā.

Prezentācijā, kas publicēta mēnesi pirms iepirkuma izsludināšanas, projekta vizualizācijai izmantoti "Fluence Energy" attēli. "Augstsprieguma tīkls" noliedz, ka iepirkuma noteikumu izstrādē ietekmējies no šī uzņēmuma.

Kā Latvijā pirmo lieljaudas bateriju iepirkums tas nozarē izraisījis lielu interesei.

Dāvis Mediņš pētījis lieljaudas bateriju tirgu, strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās. Viņa uzmanību iepirkums piesaistīja tādēļ, ka no vairākiem bateriju ražotāju pārstāvjiem uzzinājis, ka tie Latvijas konkursā piedalīties negrasās. Iemesls - tehniskie nosacījumi.

Iepirkuma dokumentos norādīts, ka "Fluence Energy" lielu daļu darbu bija paredzējis atvēlēt četriem apakšuzņēmējiem, katram pa 20%. Tie visi ir Latvijas uzņēmumi - "Latvijas Energoceltnieks", "EnergoPro", "K2 Projekts" un "Reck".

Par to, vai konkursā iesniegtā cena ir adekvāta, ekspertu domas dalās. Vieni apgalvo, ka no cita piegādātāja produktu varētu saņemt lētāk. Citi norāda uz to, ka visā tirgū vērojams bateriju sadārdzinājums.

Pašiem pirkt baterijas ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem. Otrs būtu enerģijas uzkrāšanas un frekvences līdzsvarošanas pakalpojumu pirkt no tirgus spēlētājiem. Tie pirktu baterijas, bet "Augstsprieguma tīkls" maksātu tikai par to apjomu, ko izmantotu.

"Augstsprieguma tīkls" 2021. gadā Ministru kabinetam lūdza atļauju pirkt baterijas. Tas bija jādara, jo Eiropas Enerģētikas direktīva ļauj sistēmas operatoriem tās uzstādīt tikai tad, ja privātais tirgus to nespēj izdarīt. "Augstsprieguma tīkls" to pamatoja ar tirgus izpēti, kurā secināja, ka neviens no energouzņēmumiem līdz 2025. gadam neplāno pirkt vajadzīgās lieljaudas iekārtas. "Enefit" gan uzsver: ja valsts uzņēmums definētu, kas vajadzīgs un par kādu summu no privātajiem šo pakalpojumu pirks, energouzņēmumi šādas baterijas jau būtu uzstādījuši.

"Augstsprieguma tīkla" aprēķini liecina, ka bateriju iegāde tarifu palielinās par 15 līdz 36%. Pagaidām nav zināms, kad "Augstsprieguma tīkls" izsludinās jaunu iepirkumu pārtrauktā vietā. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija, tā šonedēļ intervijai NP nepiekrita un arī rakstiski atbildēja tikai to, ka iepirkumu nevar komentēt.